Foto: Shutterstock
Esmu psihoterapeite un man patīk gatavot. Viegli ķeros klāt ēdieniem, kuru gatavošanai norādīta vidēja sarežģītības pakāpe. Kā dienas izaicinājumu uztveru to, kura sarežģītības pakāpe norādīta kā augsta. Sāku savu kulināro karjeru ar pankūkām. Bērnībā man tās neprātīgi garšoja – visu veidu, krāsu, biezuma. Vieglākais veids, kā pie tām tikt, bija iemācīties cept pašai. Gāja man visādi, pankūku mīkla dzīvoja savu dzīvi – tad par biezu, tad par šķidru, gandrīz vienmēr kunkuļaina. Tomēr man tik ļoti garšoja pankūkas, ka garšoja arī tās nesanākušās. Tāpēc man bija tik spēcīga motivācija turpināt praktizēties.

Man gribas teikt, ka es neprotu konservēt, bet patiesībā ir jāsaka, ka es neesmu īsti to darījusi, tāpēc nezinu – man izdotos vai nē. Redzi, šī ir ļoti svarīga atšķirība. Reizēm cilvēki saka, ka viņiem vienkārši nav talanta, un viņi vienkārši neprot. Neviens man zināmais spēju tests nemēra garšas un smaržas izjūtu vai spēju prognozēt iznākumu, savienojot noteiktā veidā sastāvdaļas. Tomēr, protams es ticu, ka pastāv tāda lieta kā ēst gatavošanas talants. Dažiem tiešām šķiet piemīt iedzimta izjūta pirkstos piemetot garšvielas, nosakot sastāvdaļas un to daudzumu. Bet, ja mēs runājam par neprasmi gatavot, talanta trūkums tomēr neko daudz neizskaidro. Kāds šķiet dzimis virtuves ģēnijs, bet arī viņš kļūs par meistaru tikai praktizējot, tieši tāpat kā tas, kuram sākotnēji nav šķietama talanta.

Protams, tieši gatavošanas vai ēšanas patikšana būs tā, kas nodrošinās, ka vēlies veltīt gatavošanai tās daudzās stundas, kas uzlabos tavas prasmes vai pat radīs meistarību. Tāpēc, ja tevi šī sfēra pilnīgi neinteresē, diez vai ir vērts veltīt tam pārāk daudz laika. Apgūstot dažus vienkāršus ēdienus un tos kombinējot, var tīri labi nodrošināt savu ikdienu. Ja ģimenē ir lieli izsmalcinātas ēšanas mīļotāji, kuri protestē pret šādu pieeju, tad varbūt ēšanas motivācija tieši viņus par vedināt vairāk gatavot. Te droši vien svarīgākais lieki nepakļauties stereotipiem, par to, kas kuram jādara, un lomas sadalīt iespēju robežās pēc patikšanas un iespējām. Lieliski gatavotāji ir gan vīrieši, gan sievietes. Vienkāršu ēdienu var iemācīt pagatavot arī bērnam. Rutīnas vakariņas vislabāk pagatavos tas, kuram ir vairāk laika.

Ja patikšana tev tomēr ir (nu vismaz uz ēšanu), tad atceries par treniņu un ķeries tik klāt! Te daži ieteikumi nedrošības pārvarēšanai:

Foto: Shutterstock

1. Neapstājies pie teikuma: "Es nemāku!" Saki labāk sev, ka vēl nav bijis pietiekami daudz prakses – izmēģini un trenējies.

2. Dod sev un mācīšanās procesam laiku! Negaidi, ka uzreiz viss izdosies lieliski! Sagatavojies vērot, mainīt, pierakstīt un eksperimentēt.

3. Visdrīzāk sāksi ar ēdieniem, kas tev garšo, un pareizi vien darīsi! Vēlme iegūt kāroto rezultātu un interese būs pietiekami spēcīga motivācija turpināt ieguldīt savu laiku un darbu arī tad, ja uzreiz neizdosies. Kāda mana draudzene, lieliska gatavotāja, saka, ka viņai nepadodas gatavot mīklas! Man aizdomas, ka viņai vienkārši ne visai interesē kūkas, kēksi, bulciņas un maizes. Šī iemesla dēļ viņa nevelta tik daudz laika un iedziļināšanās gatavošanas procesam.

4. Iemācies izskaidrot savu rezultātu. Ja kaut kas nav izdevies, tad nevispārini un nepārspīlē. Tā vietā izsver, kas izdevās, kas nē un kādi tam varētu būt iemesli. Piedegusi pamatnīte nenozīmē, ka "…viss ir garām, es neko neprotu un jāmet miskastē!" Iespējams, ka pildījums ir sanācis labum labs.

5. Sajūta pirkstos un brīva spēja improvizēt vairumam no mums rodas treniņa rezultātā. Sākumā labāk seko receptei un vienkārši piedzīvo labo sajūtu par to, ka ir izdevies un garšo!

6. Sāc ar vienkāršākiem projektiem. Ēdieni, kuru gatavošanā ir jālieto daudz sastāvdaļu, var tevi lieki nogurdināt un tev radīt sajūtu, ka šis viss nav to vērts. Tas tā vairs nešķitīs, kad pamata lietas jau ies veiklāk un neaizņems vairs tik daudz tavas uzmanības. Tas ir līdzīgi kā sākot braukt ar auto – tikai tad, kad pati braukšana jau notiks automātiski, tu gribēsi izvēlēties sarežģītākus maršrutus, jo varēsi tam veltīt pietiekami daudz uzmanības. Arī tehniski sarežģītus vai cimperlīgus ēdienus, piemēram tos, kuriem īpašā veidā jāuzpūšas un jānotur forma, atstāj vēlākam laikam – suflē nudien var atņemt drosmi.

7. Mierīgāk jutīsies, ja uz viesībām gatavosi jau izmēģinātas receptes.

8. Kad ir izdevies garšīgi, atceries, ka tas ir pilnībā tavs nopelns! Nav nekādas vajadzības izdošanos norakstīt uz veiksmi vai ēdiena vienkāršību. Godīgi pasit sev pa plecu par labi padarītu darbu un pacienā pārējos! Komplimenti iedvesmos.

9. Nākošajā reizē, kad ķeries klāt gatavošanai, atgādini sev, ka tev jau ir izdevies. Tas cels pārliecību par savām gatavošanas spējām.

10. Vēro meistarus, bet dari to bez klusas apbrīnas. Tā vietā labāk uzdod jautājumus par to, ko viņi dara, kā sāka gatavot un kā mācījās.

Starp citu, vai zināji, ka tiek runāts arī par gatavošanas fobiju un tai pat ir savs nosaukums – mageirokofobija. Par fobiju gan mēs varam runāt tikai tad, ja bailes no gatavošanas ir tik lielas, ka nopietni ietekmē un ierobežo cilvēka dzīvi. Bez bailēm no pašas gatavošanas (jo es taču nemāku), pastāv arī bailes gatavot citiem un pasniegt ēdienu viesībās. Var būt bailes citus saindēt ar savu gatavoto ēdienu un bailes savainoties pašā gatavošanas procesā, tāpat tiek runāts arī par bailēm no gatavošanas pēc receptēm.

Par bailēm no citu cilvēku vērtējuma par pagatavoto ēdienu labprāt uzrakstīšu kādu citu reizi, bet tikmēr veiksmi garšīgajā pasaulē!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!