"Mūžīgi nekas nevar stāvēt. Tādā gadījumā nebūtu norādīti derīguma termiņi. Tie nav noteikti tāpat vien, bet gan mūsu drošībai. Produkti, kuriem norādīts minimālais derīguma termiņš, arī maina savus kvalitātes rādītājus, bet pēc termiņa beigām tie nav kaitīgi patērētājam. Tāpēc uz iepakojuma norādīts teksts "ieteicams līdz". Tos var lietot pēc derīguma termiņa beigām, bet vairs nevar gaidīt, ka produkts būs ļoti garšīgs un ar ļoti labu izskatu, piemēram, tam var būt izveidojušās nogulsnes. Bet šiem produktiem nevajadzētu būt kaitīgiem veselībai, piemēram, makaroniem. Tāpēc ir izstrādāti Ministru Kabineta noteikumi, kuros atrunāts, ka ir atsevišķas produktu grupas, kuras pēc minimālā derīguma termiņa beigām atļauts izplatīt dažādām organizācijām, piemēram, sociālās aprūpes centriem vai nodot ziedošanai. Jo ir ņemts vērā, ka šie produkti nav kaitīgi patērētājam, bet tiem var nedaudz pasliktināties kvalitāte," stāsta Jeļena Zagorska.
Vai var noteikt, ka makaroni vai šokolāde ir veca? "Šokolādei var parādītes nepatīkama garša, bojātu tauku garša, jo šokolādes sastāvā ir arī tauki, savukārt tiem ir tendence oksidēties. Makaronos var būt parādījušies kādi kukaiņi vai pelējums, vai tie kļuvuši drūpošāki. Ne velti ražotājs noteicis derīguma termiņu, ir veikti pētījumi, lai izvērtētu produkta kvalitāti.
Produktiem, kas ātri bojājas, derīguma termiņi jāievēro ļoti strikti. "Ja, piemēram, desai derīguma termiņš beidzas 10. martā, tad 11. martā to lietot vairs nedrīkst. Desai derīguma termiņš ir ļoti svarīgs, jo tai norāda galīgo derīguma termiņu ar vārdiem "izlietot līdz". Kā redzams, šī norāde ir stingra. Desa, gaļas un piena izstrādājumi, zivis, olas ir potenciāli bīstami patērētājam pēc derīguma termiņa beigām, jo tajos var sākt attīstīties patogēni organismi, kas var būt kaitīgi gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem," norāda profesore.
