Šis ir karsts laiks gan zemnieku saimniecībās, gan mūsu virtuvēs – konservēšanas sezonai cauri burbuļojošo katlu tvaikiem vēl galu neredz! Rūta Beirote no zemnieku saimniecības "Zutiņi" Krimuldas novadā apkopojusi jaunākās garšaugu tendences gurķu marinēšanā un dalās ar savas ģimenes pieredzi. Z/S "Zutiņi" ir neliela ģimenes saimniecība Krimuldas novadā, kurā audzēšana notiek saskaņā ar prātu, sirdi, sirdsapziņu un senču vērtībām.
"Kādi garšaugi gurķu marinēšanai ir vispiemērotākie – to šobrīd mums bieži jautā. Un kā nu ne – ir vasaras beigas, teju katrā mājā šķind burkas, smaržo gurķi un kūp garaiņi no marinādes katliem – ir lielais gurķu konservēšanas laiks. Ielikt pāris burciņas vai pieslānīt pagrabu līdz durtiņām – tas atkarīgs no katras namamātes entuziasma, bet senais ziemeļnieku gēns – gatavot krājumus bargajai ziemai – tas joprojām izpaužas teju katrā no mums.
Tradicionāla un gadiem pārbaudīta konservēšana
Konservējot gurķus, parasti izvēlamies garšvielas un garšaugus, lai uzlabotu gan garšu, gan arī nodrošinātu labāku glabāšanos.
Tradicionālās garšvielas ir sāls, pipari, cukurs, smaržīgie pipari jeb virces, lauru lapas, mazliet krustnagliņu un sinepju sēklu. Daudzas saimnieces garšu dažādībai pievieno arī ķimenes un koriandru.
Tradicionālie garšaugi gurķu marinēšanai ir diļļu kāti un ziedi. Tieši diļļu ziedos un sēklās koncentrējas stiprākā garša. Burkās liek arī upeņu lapas, mārrutku lapas un saknes, ķiploku daiviņas. Starp citu, var likt arī ķiploku ziedkātus un ziedus ar sēklsīpoliņiem, ja tādi vēl pieejami.
Jaunākās tendences un modes garšaugi
Sevišķi pēdējos gados, kad izbaudām garšaugu dažādību, burkās bieži liek arī pētersīļus, baziliku, timiānu, majorānu, arī oregano jeb raudeni. Interesantu garšu iegūst no piparmētras, bet asumam piešauj čili.
Gurķu mētra atgriežas modē ne tikai salātos, bet arī marinādēs – tā piedod daudz vairāk svaigiem gurķiem raksturīgā aromāta. Noteikti nedrīkst piemirst arī par čāberu jeb pupumētru, mīļi sauktu arī par piparzālīti. Tai piemīt pikanti asa garša, un marinādei tā piešķir kreftīgumu.
Ko burkās liek drosmīgas saimnieces
Estragons jeb tarhūns ir garšaugs, ko lieto drosmīgas saimnieces. Jā, tas ir tas zaļais, kuplais un jokaini smaržojošais lakstainis dobē. Šo smaržu var vai nu mīlēt, vai ne. Ne visiem patīk, bet gurķu burkās estragons iederas pat ļoti un bagātina garšu buķeti, turklāt vēl palīdz gurķiem būt kraukšķīgākiem.
Garšaugi, kas palīdz gurķu kraukšķīgumam
Lai gurķi sanāktu kraukšķīgāki, marinējot burkā, var pievienot arī ozollapas un ķiršu lapas, bet tas jādara uzmanīgi – ja lapu būs par daudz, gurķi var kļūt rūgteni. Kraukšķīgumam palīdz arī estragons.
Tomēr der atcerēties, ka garšaugi maz ko palīdzēs, ja gurķus marinējot pārkarsēsiet. Kraukšķīguma noslēpums galvenokārt ir un paliek tieši karsēšana – gurķus nedrīkst karsēt par ilgu. Tiklīdz gurķi sāk viegli mainīt krāsu, jāņem laukā un jāvāko ciet.
Lai nu kā, atcerieties – šis ir īstais laiks garšas eksperimentiem un iespēja lietderīgi izmantot savu pavasarī iestādīto garšaugu kasti un dobi. Lai neiet zudībā! Noteikti jāsaņemas pāris burciņās iešaut šķipsniņu jaunu garšvielu, lai izmēģinātu, vai šādi ziemā garšas kārpiņas nepriecāsies vēl vairāk!
Kā gurķus marinējam mūsmājās?
Ar katru gadu aizvien bezrūpīgāk. Jo mazāka ņemšanās, jo labāks rezultāts – šī teorija mums strādā!
Kārtojam burkās mazgātus gurķus un garšaugus. (Un, nē, – dilles un upeņu lapas nemazgājam). Pārlejam ar iepriekš uzvārītu marinādi (etiķis, sāls, cukurs, garšvielas). Liekam karsēt lielajā katlā, līdz tie viegli sāk mainīt krāsu, un vākojam ciet. Viss tikai pēc sajūtām, ne precīzi uzņemta laika vai mērītas temperatūras. Burkas sen vairs nesterilizējam, vāciņus nevārām. Cukuru un sāli ņemam parastāko no veikala. Glabājam vēsā pagrabā. Glabājas labi pat vairākus gadus!"
