Kafijas krūze ar baltu putu cepurīti, pārkaisīta ar kanēli, servēta smalkā krūzītē... pasaka, ne darbdienas rīts, vai ne?
Man kapučīno un latte ilgu laiku bija svētku dzēriens ārpus mājām. Vienkārši mājās tapa "čupiņkafija" lielā krūzē, kam piešauts klāt piens. Savā laikā pat nopirku piena putotāju resna zīmuļa izmērā, kaut ko jau saputot varēja, bet tās putas ne tuvu nebija līdzīgas kafejnīcās dabūjamām.
Savās ilgās pēc kapučīno mājās uzdāvināju vīram kafijas automātu un piena putotāju. Savtīgi? Jā, ļoti! Taču, dāvinot šo komplektu, es taču dāvināju arī brīžus kopā ar kapučīno.
Kā jau visas lietas, arī piena putotājs beidza šīs zemes gaitas un nebija vairs salabojams. Es iemācījos dzert melnu kafiju, bet vēlme pēc stingrā putu aisberga brīvdienu kafijas krūzē saglabājās.
Un tad es atcerējos, ka draudzenes vīrs reiz mums abām mājās pagatavoja kafiju ar putām. Un viņam mājās nebija piena putotājs. Viņa ierocis bija franču kafijas kanna! Tehnika: ātrums un spēks, presi spiežot uz augšu un leju.
Izmēģināju šo tehniku mājās – strādā! Tas patiešām strādā! Tiesa, rokā iesākumā nedaudz iemetas krampis, bet ir to vērts!
Apsveru iespēju, ka būtu jāiegādājas mazāka tilpuma franču kafijas kanna, jo tā putas taptu ātrāk.
Tātad – uzkarsējam pienu tik, cik plānots pievienot kafijai, lejam iekšā franču kafijas kannā un sākam roku muskuļu treniņu! Augšā – lejā – augšā – lejā! Vēl ātrāk! Un tagad atkārtot!
Lejam klāt kafijai un baudām mājās pagatavotu kapučīno!
