Foto: Shutterstock
Kartupelis, izdzīvojis dažādus pārmaiņu laikus, latviešiem bijis viens no galvenajiem iztikas avotiem, audzēts un lolots daudzos tīrumos un mazdārziņos no Krāslavas līdz Liepājai. Mēnesī katrs Latvijas iedzīvotājs apēdot vidēji 5,4 kilogramus tupeņu. Aprēķināts, ka esam vieni no lielākajiem kartupeļu ēdājiem pasaulē.

Statistikas dati liecina, ka līknei tomēr ir lejupejoša tendence, jo mūsdienās stilīgi ir kartupeļus neēst, tādēļ daudzi no tiem vairās kā velns no krusta. Skaidrosim, vai šīm bažām ir pamats. Uzzināsi daudz ideju, kā pagatavot kartupeli jaunās garšās – no cepšanas sālī līdz saldējumam. Pārlaposim grāmatu "444 kartupeļu ēdieni" un piedāvāsim noderīgu šķirņu špikeri, kurā iemest aci, dodoties uz veikalu vai tirgu pēc īstajiem kartupeļiem rasolam, biezputrai vai frī.

Latvijā kartupeļu platības pēdējo 30 gadu laikā no 90 tūkstošiem hektāru samazinājušās vairāk nekā trīs reizes. Arī kartupeļu patēriņš mājsaimniecībās 10 gadu laikā ir jūtami samazinājies – par 3 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju mēnesī. Centrālā statistikas pārvalde to skaidro ar tendenci arvien biežāk ēst ārpus mājas un uztura paradumu maiņu.

Agrāk visi ēda kartupeļus un nevienam nebija pret tiem iebildumu. Tad sākās interneta un diētu ēra un visiem no kartupeļa pēkšņi kļuva bail. Parādījās diētas ar zemu ogļhidrātu saturu, kas kartupeļu lietošanu uzturā aizliedza. Vai tam ir pamats? Kaut kāds jau ir, taču noteikti ne zinātnisks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!