Kartupeļi, kas ilgāku laiku dabūjuši pastāvēt gaismā, sazaļo – citkārt dzeltenā vai lillā miza pārvēršas zaļganā. Šajā mizā, diemžēl arī zem tās, ir iemājojis solanīns, kas ir indīga viela. Tiesa, lai šo vielu uzņemtu un iedzīvotos sliktā dūšā, caurejā un vēdera krampjos, ir jāapēd vismaz puskilograms sazaļojušo bumbuļu.
Uztura speciālisti ir vienisprātis, ka aizrauties ar sazaļojošo kartupeļu gatavošanu nevajadzētu, bet, ja netiec vaļā no sava dziļi mītošā "latvieša praktiskā" un negribi mest ārā kartupeli, tad nāksies ievērot dažus nosacījumus. Pirmkārt, rūpīgi nomizot un nogriezt zaļos vaigus, otrkārt vārīt, nevis cept. Vārot daļa solanīna izvārās un paliek ūdenī. Ja ir laiks, gribēšana un nedaudz skopums, tad var kartupeļus izspiest sulā un pagatavot cieti, ļaujot tai nostāties zem izspiestās sulas. Ciete indīgo vielu nesatur.
Taču vislabāk šādus kartupeļus likt vagā un audzēt jaunus!
Lai laba kartupeļu raža! Kā saka latviešu tautas ticējums, kartupeļi jāstāda pilnā mēnesī, tad labi aug. Kad gaiss tāds gabalains, mākoņi izkaisīti, tad sevišķi daudz kartupeļu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
