Auzu pārslu cepumi – tik vienkārši un tik ģeniāli! Sastāvdaļas vienkāršas un pieejamas, pagatavošana ātra un nesarežģīta, rezultāts – satriecošs!
Cepumi ir tik lieliski savā vienkāršībā, ka ne viena vien nācija gatava tos pasludināt par savējiem. Piemēram, briti ir pārliecināti, ka šiem cepumiem ir britu pilsonība jau kopš 19. gadsimta un tie ir kopā ar britiem gan priekos gan bēdās. Saceptas un sapresētas auzu pārslas esot ēduši karavīri, kad ātri vajadzējis atjaunot zaudētās enerģijas rezerves. Amerikāņi gan uzstāj, ka šos cepumus esot radījusi Fanija Farmere. Starp citu, šī kundze ir atbildīga par to, ka mēs vēl šodien mērām produktus karotēs un glāzēs. Taču tas jau ir cits stāsts, tādēļ – atpakaļ pie cepumiem. Amerikāņu trumpis ir tas, ka Fanija šo recepti ir pierakstījusi un nopublicējusi 1896.gadā savā pavārgrāmatā. Viņas pavārgrāmatā auzu pārslu cepumi ir bez rozīnēm, kas savukārt dod skotiem iemeslu sašust un apgalvot, ka auzu pārslu cepumi ir viņu izgudrojums – īstam auzu pātrslu cepumam pienākās būt ar rozīnēm!
Vācieši strīdos neielaižas, viņi vienkārši ir pārliecināti, ka "Haferflocken Kekse" ir viņu našķis. Tāpat domā arī franči un itāļi. Tā domājam arī mēs, latvieši! Kurš gan var to mums aizliegt?
Manā bērnībā šie cepumi iedalījās divās daļās: pirktie un pašceptie. Pirmie bija barankas cietumā sveramas mazītiņas karašiņas, ko grauzt, gaidot autobusu vai autobusā, braucot uz mājām. Šie cepumi nebiija deficīts un pieejami veikalā samērā brīvi. Kad tādu karašiņu nograuza, radās sāta sajūta, bet saukt to par baudījumu būtu pārsteidzīgi. Cita lieta bija mājās ceptie vai klases vakaros baudītie. Tur bija karamelizējušās auzu pārslas, mazās piciņās, dažkārt par ar šokolādi vai marmelādi pa vidu. Tie bija cepumi, ko nevarēja pārstāt ēst, kamēr šķīvis nav tukšs. Vēl pie tādas garšas es varēju tikt, kad ome taisīja kūkas un sānus nosmērēja ar krēmu, bet to apbārstīja ar cukurā grauzdētām auzu pārslām. "Ar karoti ēdamie cepumi," tādu nosaukumu es biju devusi saldajam našķim.
Tagad veikalos izvēle ir milzīga. Auzu pārslu cepumi pieejami kā ar riekstiem, tā augļiem, lieli un mīksti kā apakštasītes un mazi kā magoņu pogaļas. Spēj tik izvēlēties! Taču mājās cepts joprojām ir visgardākais! Galvenais, lai virtuvē ir cepeškrāsns, pārējais jau ir pārdesmit minūšu jautājums samaisīšanai un vēl pārdesmit minūšu izcepšanai.
Klasika ar papildinājumiem
Auzu pārslu cepumi ir gluži kā Koko Šaneles mazā, meltā vakarkleita – nepārejoša klasika. Stingri ieliktais pamats – cukurs, sviests, auzu pārslas un ola, ko gluži kā melno kleitiņu var papildināt ar detaļām. Mīklu var papildināt ar skotu izslavētajām rozīnēm vai riekstiem, galu galā, var likt arī abus! Šokolādes gabaliņi, īrisa konfektes, pat halva un marcipāns – tas viss derēs, uzlabojot auzu pārslu cepumus.
Bērni būs absolūtā sajūsmā uz cepumiem sabērt konfektes un dažādus cukura izstrādājumus.
Alternatīvie cepumi
Auzu pārslu cepumu slava ir tik liela, ka tie, kas nedrīkst vai negrib ēst kādu no sastāvdaļām, meklē un atrod dažādus aizstājējproduktus. Cukura vietā medu, olu vietā – banānus, sviesta vietā – eļļu un tā tālāk un tā bez gala. Vienam gan tur jābūt noteikti, lai cepumi varētu nest auzu pārslu vārdu – tur jābūt pašām auzām!
Galvenais – nesalaist neko auzās gatavojot! Tie ir cepumi, tiem jābūt saldiem un kraukšķīgiem, un ar kalorijām!