Skaidrosim, kādus produktus izvēlēties, kā ātri un droši iepirkties un kā pareizi saplānot ēdienkarti krīzes apstākļos, piedāvājot speciālistu – uztura speciālistes Evas Katajas un šefpavāra Ingmara Ladiga – padomus, kā arī trīs bērnu māmiņas un uzņēmējas Diānas Bīlmanes-Ozoliņas pieredzes stāstu par to, kādu stratēģiju izvēlējusies viņas ģimene, veidojot produktu uzkrājumus.
Četri soļi – no virtuves inventarizācijas līdz veikalam
Pirmais solis – inventarizācija, turklāt ne tikai ledusskapī un saldētavā, bet arī pieliekamajā un virtuves skapīšos. Iespējams, tur atradīsies apzinīguma uzplūdā nopirkti pilngraudu milti, aizsākta šķelto zirņu paka un pāris ievārījuma burciņu, ko Ziemassvētkos saņēmi dāvanā no omes. Izmanto šo pārtikas krājumu sarakstu kā pamatu nākamo nedēļu ēdienkartei un pirkumu saraksta veidošanai.
Otrais solis – ēdienkartes izveide. Plānot būs daudz ērtāk un vieglāk, kā pieturpunktu katrai dienai izmantojot konkrētu produktu, piemēram, pirmdienās – pupiņas, otrdienās – kartupeļi, trešdienās – makaroni, ceturtdienās – rīsi utt. Šis padoms var būt īpaši noderīgs ģimenēm ar bērniem. Pajautā bērniem, kādu zupu viņi grib ēst šonedēļ, kurā dienā viņi grib ēst makaronus. Ja izvēle tiek ierobežota ar kādiem noteikumiem, tad būs daudz vieglāk un ātrāk izvēlēties recepti.
Vēl viens risinājums ir produktu sezonalitāte – šis nebūs īstais brīdis kabaču pankūkām un tomātu salātiem, bet kāpostu tīteņi vai kartupeļu sacepums būs pašā laikā. Katras nedēļas ēdienkarti saglabā, jo turpmāk tas atvieglos plānošanu. Kur smelties idejas? Šķirsti pavārgrāmatas, meklē internetā, žurnālos. Sakrāj piezīmes un atzīmes par receptēm, kuras tu gribētu izmēģināt.
Vaicāta par pērkamo produktu daudzumu, uztura speciāliste Eva Kataja skaidro, ka "nav tāda viena konkrēta saraksta, kas universāli derētu jebkurai ģimenei, jo mūsu ēšanas paradumi ir ļoti atšķirīgi, tāpat kā produkti, ko izvēlamies ikdienā, – kāds ir svaigēdājs, cits necieš griķus, kāds nevar dzīvot bez gaļas, cits – bez saldumiem". Ja ģimenei nav iepriekšējas pieredzes ēdienkartes plānošanā, tad speciāliste iesaka vienu nedēļu fiksēt visu, kas tiek apēsts, lai saprastu aptuvenos produktu daudzumus un ģimenes locekļu prioritātes. Izveido tabulu, kurā vismaz septiņas dienas fiksē visu, kas ēsts brokastīs, pusdienās, vakariņās, kā arī starp ēdienreizēm.
Tā kā daudzi šajās dienās strādā no mājām un arī bērni pastāvīgi atrodas mājās, neizbēgama būs arī biežāka ledusskapja durvju virināšana – gan "aiz neko darīt", gan stresa ietekmē. Lai neļautos haosam un nezaudētu kontroli pār ģimenes budžetu un vidukļa apkārtmēru, Kataja iesaka izstrādāt dienas režīmu un ievērot noteiktas ēdienreizes. "Vēl viena lieta, ko var darīt, ir samazināt pievienotā sāls daudzumu un palielināt dažādu garšvielu daudzumu. Ja sāls būs mazāk, mēs tik daudz neapēdīsim." Kataja norāda, ka arī cukuru nevajadzētu pievienot lielos daudzumos – arī tas palīdzēs neapēst vairāk, kā organismam nepieciešams.
Latvijas iedzīvotāji ir diezgan konservatīvi piena produktu lietotāji – mēs joprojām dodam priekšroku piena produktiem ar īsāku realizācijas termiņu, kaut gan visā Eiropā ir cieņā UHT (ultra high temperature) jeb īpaši augstā temperatūrā pasterizēti produkti, kurus pat istabas temperatūrā var uzglabāt līdz pusgadam. Šis būtu īstais brīdis pārskatīt savus paradumus.
Uztura speciāliste Eva Kataja brīdina nepārforsēt ar konservu ēšanu: "Runājot par konserviem, tur ir tas potenciāli bīstamais savienojums, kas var no konservu bundžas pārklājuma izdalīties produktā. Ja katru dienu pie kartupeļiem, rīsiem vai griķiem piejauksi klāt gaļas konservu, tas jau būs par intensīvu, tad labāk izvēlēties saldētu gaļu. Tunča konserviem papildu bīstamība ir smagie metāli, kas uzkrājas gaļā.
Šefpvāra Ingmara Ladiga ieskatā šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir īpaši svarīgi pirms došanās uz veikalu izveidot precīzu iepirkumu sarakstu. Viņš skaidro, ka šobrīd nevajadzētu izvēlēties produktus lielajos iepakojumos, piemēram, ūdeni vai pienu papīra vai polietilēna "sešpakās": "Jāpadomā par to, kā produkti tiek transportēti. Ārējais iepakojums saskaras ar visām sava garā loģistikas ceļa pieturvietām: noliktavām, mašīnām, veikala rampām, grīdām utt."
