Minestrone – dārzeņu sezonas hits: kā pareizi vārīt itāliešu iecienītāko zupu

Minestrone radusies kā īsts nabaga ļaužu ēdiens, kuru iesākumā zemnieki gatavoja, sagrabinot pa druskai no visa, kas atrodams dārza un pieliekamā krājumos, lai sātīgi pabarotu ģimeni: dažādi dārzeņi, sauja makaronu vai rīsu, bunte zaļumu, gabaliņš siera un garda zupa gatava! Ņemot vērā dažus pamatnosacījumus, ko iesaka "Kitcenmag" speciālisti, restorāna ēdienkartes cienīga minestrone izdosies pat pavārmākslas iesācējiem.

Vasaras nogale un rudens ir vispiemērotākais brīdis minestrones gatavošanai, jo šis ir lielisks veids, kā garšīgi izmantot pašmāju sulīgo un vitamīniem pārbagāto jauno dārzeņu ražu, neaizmirstot arī par garšaugiem, kuru aromātu buķete šobrīd ir jo īpaši reibinoša, tādēļ tieši šajā sezonā zupas garša būs daudz piesātinātāka un niansētāka nekā ziemas mēnešos un pavasarī.

Kaut gan minestrones gatavošanai var izmantot plašu klāstu dārzeņu, tomēr tas nenozīmē, ka katlā vari mest visu, kas pagadās pa rokai. Dārzeņus itāliešu iecienītajam virumam jāizvēlas ar apdomu, ievērojot pāris vienkāršus nosacījumus.

Piemēram, vasaras-rudens sezonas zupā lieliski iederēsies cukīni, baklažāni, paprika, zaļie zirnīši, tomāti, pākšu pupas, kā arī dažādu krāsu, formu un lieluma parastās pupiņas. Ziemas-pavasara variantā minestrones vārīšanai vislabāk izmantot kāpostus, brokoļus, ziedkāpostus, fenheli, mangoldu, kaltētas vai konservētas pupiņas. Savukārt sīpoli, burkāni un selerijas sakne vai kāti ir universālas sastāvdaļas, ko itālieši pievieno virumam teju vienmēr.

Nekas ļauns nenotiks, ja savu reizi dažādībai minestroni papildināsi arī ar kādu kartupeli, gabaliņu ķirbja, pāris sasmalcinātiem sparģeļiem, sauju kukurūzas graudu, spinātiem vai citām sezonā aktuālām dārza veltēm.

Interesanti, ka minestronei itālieši teju nekad nepievieno Briseles kāpostus un rukolu, jo tiek uzskatīts, ka šo sastāvdaļu specifiskā garša ir pārāk intensīva, nomācot pārējo buķeti. Arī radikjo un artišokus šai zupai nevajadzētu pievienot, ja nevēlies, lai zupa iemantotu rūgtenu piegaršu.

Kad ar dārzeņu izvēli ir tikts skaidrībā, laiks uzzināt, kādas tad ir pārējās minestrones sastāvdaļas.

Svarīga minestrones sastāvdaļa ir buljons. Visbiežāk tas tiek gatavots uz dārzeņu, vistas vai tumīga gaļas buljona bāzes. Itālijā buljona gatavošanai bieži tiek izmantota pančeta jeb bekons, procesā pievienojot buljonam arī nedaudz sausa vīna īpaši izsmalcinātai garšai. Protams, vislabākā izvēle ir mājās gatavots buljons, bet ērtības un ātrāka rezultāta labad, itin garda minestrone izdosies arī uz veikalā nopērkamo buljona kubiņu bāzes.

Garšaugi un garšvielas ir neatņemamas minestrones sastāvdaļas, jo pretējā gadījumā zupa būs kaut, iespējams, garšīga, tomēr pliekana. Ķeroties pie gatavošanas, jau laikus sarūpē kādu rozmarīna zariņu, pāris daiviņas ķiploka, buntīti pētersīļu un bazilika, svaigu vai kaltētu timiānu, kā arī lauru lapas un oregano. Ja ledusskapī ir "aizķērusies" pesto mērce, arī tā lieti noderēs zupas garšas bagātināšanai.

Lai zupa būtu ne vien garda, bet arī sātīga, itālieši virumam pievieno dažādus pākšaugus, kā arī dažādu formu pastu. Šim mērķim noderēs gan taurenīši, gan gliemežvāki, gan smalkās nūdeles un orzo graudi – šis ir gadījums, kad formai nav nozīmes, bet izmēram gan – labāk izvēlies mazākus makaroniņus, jo tad zupa būs gan ērtāk ēdama, gan arī izskatīsies apetītlīgāka. Reizēm itālieši pastu mēdz aizstāt ar rīsiem, visbiežāk izvēloties risoto gatavošanai paredzētos arborio rīsus.

Interesanti, ka minestrones "atvieglotajai" versijai ir īpašs nosaukums – uz ūdens vai dārzeņu buljona bāzes gatavotu dārzeņu zupu itālieši mīlīgi dēvē par "minestrina", vieglo zupiņu bieži vien pasniedzot arī aukstā veidā, lai veldzētos karstajās dienās. Savukārt minestrone ar vītinātas gaļas piedevu vai kraukšķīgi apceptām bekona šķēlītēm brangi piesies dūšu gada aukstajos mēnešos, pie viena palīdzot arī sasildīties.

Svarīga minestrones sastāvdaļa ir arī cietais siers. Kad zupa salieta šķīvjos, tai pievieno karoti rīvēta siera, šādi zupu padarot pēc garšas pikantāku un krēmīgāku, un pie viena piešķirot virumam patīkami tumīgu struktūru, savukārt Ligūrijā ierasts šķīvja saturu papildināt arī ar karotīti aromātiska bazilika pesto.

Kaut gan, gatavojot minestroni, improvizācijas iespējas ir visai plašas, tomēr portāla "Kitchenmag" speciālisti iesaka pāris knifus, kurus būtu ieteicams ievērot, lai rezultāts allaž izdotos "uz ūsiņu".

Lai zupa būtu īpaši garda, dārzeņus pirms pārliešanas ar ūdeni vai buljonu apcep turpat katlā uzkarsētā olīveļļā, pievienojot arī lauru lapas, kādu smaržīgo piparu, kā arī rozmarīna vai timiāna zariņu. Savukārt kapātu baziliku, pētersīļus un selerijas zupai labāk pievienot vien tad, kad tā ielieta šķīvī, lai "mīkstie" zaļumi, vāroties nezaudētu svaigo aromātu. Sekojot milāniešu piemēram, minestroni vari iesmaržināt arī ar salvijas lapām.

Apcepot dārzeņus, pieraugi, lai tie neapdegtu, tādēļ labāk izvēlies mazāku karstumu, lai dārzeņi cepšanas laikā lēni sautētos savā sulā. Diētiskajā versijā kubiņos sagrieztos dārzeņus ber katlā, pārlej ar verdošu ūdeni, lai šķidrums būtu aptuveni 5 cm virs dārzeņiem, un vāri līdz gatavībai, tad virumu lej šķīvī, pārkaisi ar kapātiem garšaugiem, svaigi maltiem pipariem, tējkaroti rīvēta cietā siera, pārslaki ar šļuciņu olīveļļas un izbaudi burvīgo garšu buķeti!

Ja izmanto kaltētas pupiņas, tās iepriekš jāizmērcē, jānovāra un tikai tad jāpievieno minestronei vārīšanas procesā. Ātrākam rezultātam vari izmantot svaigas pākšu pupiņas, konservētas pupas vai konservētus turku zirņus, kā to dara Sardīnijā.

Ja vēlies lai zupa būtu īpaši tumīga, pirms makaronu pievienošanas izsmel kausiņu dārzeņu, sablendē tos un iegūto biezeni lej atpakaļ katlā, izmantojot minestrones ietumēšanai.

Pievienojot zupai makaronus, nepārspīlē – pietiks ar sauju, jo jāņem vērā, ka makaroni turpinās briest arī pēc tam, kad katliņš būs noņemts no plīts, uzsūcot lielu daļu šķidruma.

Kā daudzas zupas, arī minestrone īpaši labi garšos nākamajā dienā, un arī aiznākamajā, tādēļ, ķeroties pie gatavošanas, labāk tālredzīgi izvēlies vislielāko mājās pieejamo katlu.

Lai tu jau šovakar pat varētu palutināt sevi un mājiniekus ar gardu zupiņu Itālijas labākajās tradīcijās, lūk, astoņas receptes iedvesmai.