Lasot tālāk, uzzināsi, kā tad man gāja, bet, pasteidzoties notikumiem priekšā, varu pačukstēt, ka, neskatoties uz pieredzi un teorijas izstudēšanu, gāja kā pa celmiem: pirmā mīkla bija ārā metama un ne visi ar gaļu sapildītie lielpelmeņi bija viegli pierunājami atlipt no miltiem pārkaisītajiem šķīvjiem, lai mestos verdošajā eļļā. Dažus noteikumus neievērojot, tikai reakcijas asums mani paglāba no nopietniem apdegumiem un virtuves remonta.
Misija tomēr ir pieveikta, un rezultāts ir burvīgs – superplāns, kraukšķīgs, absolūti neeļļains mīklas apvalciņš ar sulīgu sīpolu un gaļas pildījumu. Ja gribi atvēzēties atkārtot šo triku mājas apstākļos, tad līdztekus nepieciešamajiem produktiem laikus sarūpē arī virtuves knaibles čebureku ērtākai apgrozīšanai verdošajā eļļā, lai nebūtu jāizlīdzas kā man – ar steigā sameklētu uzacu pinceti. Nu ko, laiks no runām pāriet pie darbiem!
Mīklas gatavošana
Čebureku mīkai nepieciešamās sastāvdaļas:
- 1 kg miltu;
- 50 g kvalitatīvas augu eļļas;
- 500 ml karsta ūdens.
Pareizi sagatavota mīkla ir ļoti svarīgs faktors. Ja šajā procesā kaut kas noies greizi, uz labu rezultātu vari necerēt. Šefpavārs skaidro, ka visgardākie čebureki sanāk no vārītās mīklas. Milti sākumā jāizsijā, bet ūdens jāuzkarsē līdz 70 grādiem. Ja temperatūra būs augstāka, mīklas vietā iegūsi klīsterim līdzīgu masu, ko nāksies izmest atkritumos. Tieši tā gadījās arī man, jo pirmajā mēģinājumā īpašu uzmanību nepievērsu temperatūrai, vienkārši elektriskajā tējkannā uzvārīju ūdeni. Tiesa gan, mīklu ārā nemetu – tā kā tā pēc konsistences līdzinājās plastilīnam, kādu brīdi to savām rotaļām izmantoja mani bērni, bet pēc tam neveiksmīgā eksperimenta rezultātu "uzdāvināju" kaimiņam zivju piebarošanai.
Lai pagatavotu čebureku mīklu, miltus iesijā bļodā, pievieno eļļu, uzkarsēto ūdeni un ar rokām vai virtuves kombainu samīca gludā, viendabīgā masā. Iejaukto mīklu pārklāj ar pārtikas plēvi vai bļodu un aptuveni stundu "atpūtina".
Pa to laiku, kamēr mīkla "atpūšas", sagatavo gaļas pildījumu.
