Lauru lapas jau vairākus gadu tūkstošus pazīstamas Vidusjūras apkārtnes virtuvēs un ārpus tām – ne velti Senās Romas un Senās Grieķijas imperatoru, filozofu, varoņu un citu ievērojamu personu galvās likti tieši lauru lapu vainagi. Tā kā mūžzaļais laura koks ir viens no pazīstamākajiem Vidusjūras apvidū, lauru lapu labās īpašības plaši novērtētas kulinārijā, izmantojot tās kaltētas zupās, mērcēs un marinādēs, kā arī samaltas, lai papildinātu jebkuru maltīti ar izteiksmīgo garšu, norādīts vietnē "Theepicentre".
Arī mūsdienu modernā virtuve nav iedomājama bez lauru lapām – attīstoties eksportam un sastāvdaļām kļūstot arvien pieejamākām, kulinārijā vairs netiek izmantotas vien tās lauru lapas, kas ir ģeogrāfiski tuvāk augušas. Kulinārijā pazīstamas vairākas lauru lapu šķirnes:
- Visizplatītākās ir dižciltīgā laura lapas (Laurus nobilis), kas pazīstams lielākoties Eiropas kulinārijā, jo nāk no Vidusjūras reģiona;
- Kalifornijas laura lapas ir līdzīgas dižciltīgā laura lapām, bet ir izmērā lielākas un garšas ziņā spēcīgākas;
- Indiešu laura lapas – līdzinās parastajām lauru lapām, bet ir garenākas formā. Krasi citādāka garša un smarža, kas vairāk atgādina kanēli;
- Indonēziešu laura lapas – plaši izmantotas tieši Indonēzijas virtuvē, tiek izmantotas lielākoties gaļas ēdienos, retu reizi dārzeņu maltītēs.
Kvalitatīvām kaltētajām lauru lapām jābūt izmērā no trīs līdz astoņiem centimetriem, atšķirībā no laura koka šķirnes. To krāsai jābūt olīvu zaļai, bet pēc struktūras lapiņām jābūt cietām. Svaigās lauru lapas ir tumšzaļas un spīdīgas. Maltītēs tās izmanto nedaudz – apmēram vienu līdz divas lapas uz 0,5–1 kilogramu gaļas vai zupas.
Kā uzglabāt lauru lapas
Jau minējām, ka lauru lapu iepakojumu nevar tā vienkārši atvērt un glabāt garšvielu skapītī. Kulinārie eksperti no prestižā izdevuma "Cook's Illustrated" savās eksperimentu virtuvēs atklājuši, ka atvērtās paciņās glabātās lauru lapas ļoti ātri zaudē savas labās garšas īpašības. Vairāku mēnešu ilgos eksperimentos atklāts, ka ir kāds cits paņēmiens, kā lauru lapas saglabāt pirmā svaiguma – saldēšana.
Cieši noslēgtā burciņā lauru lapas tāpat iztvaiko un zaudē aromātu un to sastāvā esošās eļļas. Tāpēc viens no risinājumiem, ir kaltētās lauru lapas ievīstīt maisiņā un glabāt saldētavā. Tās nav jāatkausē, un zupās un mērcēs var izmantot tūlītēji.
Ja nu tomēr saldēšanu neuzskati par sev piemērotāko metodi, lauru lapas glabā slēgtā traukā, piemēram, burciņā. Taču arī šādā veidā lauru lapas ar laiku zaudēs savu raksturīgo aromātu, un te vērts aizlienēt padomu no ''Tasty'' pieredzes lādes. Lauru lapu pirms likšanas mērcei, zupai, buljonam vai kam citam, nedaudz apdedzini uz atklātas liesmas, bet nepiededzini. Pietiks vien ar dažām sekundēm, lai lapiņa kļūtu zeltaina. Noteikti sajutīsi, kā lapa sāk smaržot, un tas ir īstais brīdis, kad to pievienot ēdiena aromatizēšanai.
