Kā tad pašam pagatavot ideālo lazanju – kārdinošu itāliešu virtuves meistarstiķi, kas radies viduslaikos, Neapolē?
Pirmā lieta, kas skaidri jāizlemj – kāda lazanja tā būs. Ja gatavo klasisko lazanju, tad būs atsevišķi jātaisa Boloņas mērce un Bešamela mērce. Ja lazanja veģetāra, tad pietiks tikai ar mājās gatavotu tomātu mērci Boloņas mērces vietā, bet jāielāgo – tomātu mērce jātaisa karsta un pašam. Citādi tā vairs nav lazanja! Sāksim?
Lai vieglāk būtu saprast lazanjas proporcijas, iesakām laicīgi apskatīt kādu no šīm receptēm:
Boloņas un Bešamela mērces
Vispirms sāc ar maltās gaļas mērces jeb Boloņas pagatavošanu. Tai būs nepieciešami pāris burkāni, tomāti savā sulā, sīpols, liellopa maltā gaļa, kāda ķiploka daiva, itāļu garšvielu maisījums vai raudene, sāls un pipari. Svarīgi arī nepiemirst par eļļu cepšanai. Lielā pannā vai katliņā uzkarsē eļļu un apcep malto gaļu, līdz tā vairs nav sārta. Tad pievieno sarīvētos burkānus, sasmalcinātus sīpolus un ķiplokus. Nedaudz apcep, līdz mīksti un tad klāt liek teju galveno sastāvdaļu – tomātus.
Boloņas mērcei vislabākie būs tomāti savā sulā. Lai tiem būtu pastai vai tomātu mērcei līdzīgāka konsistence, pirms pievienošanas gaļai tos nedaudz sablenderē. Kad tomāti Boloņas mērcei pievienoti, klāt liek garšvielas un pabeidz mērci sautēt. To dara tik ilgi, līdz mērce sabiezējusi un aromātiska.
Pēc tam gatavo Bešamela mērci (piemēram, pēc šīs receptes). Tai vajadzēs sviestu, miltus, pienu, Parmas sieru, sāli, piparus un mazliet muskatrieksta (ja ir) izteiksmīgākai garšai. Var pievienot arī lauru lapu, krustnagliņas un papildu sīpolus, taču tas nav obligāti. Nelielā katliņā izkausē sviestu, pieber tam miltus un tos apcep, regulāri maisot, līdz tie kļūst zeltaini brūni. Turpinot maisīt, katliņā lej iepriekš uzsildītu pienu, lai veidotos bieza konsistence. Mērci uzkarsē un tad ņem nost no plīts. Iemaisa tajā sieru, pievieno sāli, piparus un muskatriekstu, un samaisa.
Kad abas mērces gatavas, ķeras klāt pie lazanjas plāksnīšu sagatavošanas un sastāvdaļu likšanas kārtu kārtās.
Lazanjas pastas plāksnītes un salikšana kārtās
Pavisam cits stāsts ir par lazanjas plāksnītēm. Klasiskajās receptēs teikts, ka tās obligāti jānovāra, bet modernākos variantos tās mēdz likt lazanjas traukā cietas. Vislabākā lazanja sanāks, ja paveiksi zelta vidusceļu – nedaudz izmērcēsi karstā ūdenī, lai tās kļūtu mazliet mīkstākas.
Tad pienācis laiks lazanjas likšanai kopā. Vispirms sagatavo taisnstūra cepamtrauku, kuru iesmērē ar sviestu. Ielej traukā nedaudz Bešamela mērci un tad pamatni izliec ar lazanjas plāksnēm. Tām savukārt virsū liec kārtu ar Boloņas mērci. Tad atkal kārtu ar lazanjas plāksnēm, Bešamela mērci un – piedevas.
Lazanjas vidū vari salikt gan svaigus spinātus, gan pamatīgu siera kārtu – izvēle ir tavās rokās. Pēc tās atkal liec lazanjas plāksnes, Boloņas mērci ar gaļu. Lazanju nobeidz ar vēl vienu kārtu plāksnēm un Bešamela mērci. Virsu apkaisi ar labi kūstošu sieru, piemēram, sarīvētu mocarellu.
Kad lazanja sakārtota kārtu kārtās, trauku liec cepeškrāsnī. Krāsni laicīgi uzkarsē 170 līdz 200°C karstu. Atkarībā no lazanjas biezuma un cepeškrāsns karstuma, cep to 30 līdz 45 minūtes, līdz virtuvi piepilda kārdinošs aromāts un saskrien siekalas mutē.
