Bet kāpēc tos dēvējam par Briseles kāpostiem? Lai gan šo kultūru Vidusjūras reģionā kā savvaļas augu varēja sastapt krietni senāk, savu nosaukumu – Briseles kāposti – tie ieguva, jo audzēšanas apgriezienus tie uzņēma tieši Briselē ap 13. gadsimtu. Pateicoties industriālajai revolūcijai un vietas trūkumam, 17. gadsimtā zemnieki šo kāpostu veidu pielāgoja savām vajadzībām un radīja tādu, lai no viena gara kāta varētu iegūt krietnu ražu.
Kā izvēlēties svaigākos un labākos Briseles kāpostus
Bieži vien līdz mums veikalos nonāk saldēti Briseles kāposti – gan vieni paši, gan saldēto dārzeņu maisījumos. Gatavojot saldētus Briseles kāpostus, jāņem vērā, ka tie var būt pārāk ūdeņaini, tāpēc tos pietaupi zupām.
Vislabākā izvēle ir svaigi rožkāposti – jālūkojas, lai tie ir stingri, koši zaļi un svaigi, bez apbrūnējušām kauslapiņām. Tuvāk mazajam griezuma vietai kāpostiņi ir bālāk zaļi, kas pāriet tumši zaļās un izteiksmīgās lapiņās. Ja uz kāpostu lapiņām parādās brūna vai dzeltena nokrāsa, tie ir sākuši bojāties, norāda "BBC Good Food". Turklāt pēc tā, cik atvērušies ir kāpostiņi, var pateikt, vai novākti agrāk vai vēlāk – ja kauslapas cieši sakļāvušās gluži kā ciešā pumpurā, Briseles kāposta augs novākts piemērotā laikā, ja lapiņas jau sākušas vērties, kā izplaukusi roze, tad pāri pilnbriedam.
Svaigos kāpostus uzglabā ledusskapī – tie vēsumā labi glabāsies 5–10 dienas. Pirms gatavošanas mazās kāpostgalviņas nav īpaši jāapstrādā – vienkārši nogriež brūnās pamatnītes, noplēš bojātās lapiņas un noskalo, ja Briseles kāposti šķiet smilšaini (bet tas ir maz ticams). Nekādā gadījumā nevajag iegriezt krustiņus pamatnē vai mērcēt tos ūdenī pirms gatavošanas.
Vērts ņemt vērā arī kāpostu izmēru – lielākie garšas ziņā būs rūgtāki, tāpēc tie piemēroti gatavošanai cepeškrāsnī (lasot tālāk, uzzināsi, kāpēc). Bet izmēros mazākie rožkāposti lieliski derēs svaigajiem salātiem, vārīšanai un blanšēšanai.
Kā pagatavot Briseles kāpostus visgardāk?
Savu bēdīgo slavu Briseles kāposti ieguvuši smaržas dēļ, kas izdalās gatavojot – tā kā Briseles kāpostos ir sērs, tie, maigi sakot, kļūst smirdīgi, ja ir pārgatavoti. Tāpēc strikti jāņem vērā gatavošanas laiki, lai rezultāts būtu patiesi gards. Briseles kāpostus nevajag gatavot ilgāk par piecām minūtēm – izņēmums gan ir cepeškrāsns.
Pavisam mazos eksemplārus atstāj veselus, vidēja izmēra pārgriez uz pusēm, bet lielākos – ceturtdaļās, tādējādi samazinot gatavošanas laiku. Tvaicēšanai un vārīšanai nepieciešamas piecas minūtes, pannā cepti tie būs ēšanai gatavi jau trīs minūšu laikā. Bet cepeškrāsnī tos gatavo 200 grādu karstumā līdz 20 minūtēm.
Cepeškrāsns būs īpaši pateicīga gatavošanas metode lielākajiem eksemplāriem, kas ir rūgtenāki – ilgā cepšana izvilinās no Briseles kāpostiem saldu garšu (jeb cukurus). Ja izmanto Briseles kāpostus zupā, pievieno tos katlā vien gatavošanas beigās, jo tie būs gatavi piecu minūšu laikā. Turklāt no vienkārši vārītiem vai tvaicētiem rožkāpostiem, kas papildināti ar kādu citu dārzeni, apcepti sviestiņā un papildināti ar saldo krējumu, sanāks burvīgs biezenis, ko servēt kopā ar putna gaļas un zivs ēdieniem.
Un nevairies tos ēst svaigus! Smalki sakapāti Briseles kāposti būs laba piedeva svaigajiem salātiem, kas papildināti ar kādu ne pārāk treknu mērci. Izcili garda un kraukšķīga metode – uz pusēm sagrieztus Briseles kāpostus apviļā eļļā un garšvielās (sāls, pipari, Vidusjūras garšvielas), kārto ar griezuma vietu uz leju cepešplātī, kas izkaisīta ar sarīvētu cieto sieru, un cep 200 grādos 15–20 minūtes, līdz siers kļuvis kraukšķīgs un zeltaini brūns.
Iedvesmu pasmelies arī citām no "Tasty" publicētajām receptēm un padomiem, lai ieviestu savā ēdienkartē vēl vienu labu dārzeni uz pastāvīgu palikšanu!