"Manā bērnībā ģimenes ēdienkartē nekā tāda nebija, pieaugot sāku interesēties un meklēt informāciju, sapratu, ka neesmu vienīgā tāda pasaulē – daudzi cilvēki dalījušies ar rakstiem par to, kā ēst. Mēs Latvijā esam debešķīgā vietā, jo savvaļas augi ir pieejami, turklāt viegli pieejami. Mēs nedzīvojam tik urbānā pasaulē, ka nebūtu, kur saplūkt savvaļas augus. Jāsāk izmantot!" mudina Ilze Lipska. Kuras tad ir pazīstamākās un drošākās ēdamās nezāles, kuras vērts nogaršot šobrīd, kamēr viss plaukst un no zemes lien jaunās lapiņas?
Virza
No skata necila, bet savvaļā augoša ēdamā nezāle, ko nereti sauc par vistu zāli, jo ir šo mājputnu barība, – tāda ir virza. Parastā virza (Stellaria media) atpazīstama pēc tās vijīgā kātiņa, sīkajām lapiņām un mazajiem, baltajiem ziediņiem. Latvijā aug visur, kur apstrādātas puķu dobes vai lielāki aramlauki. Līdzīgi kā citu nezāļu, arī virzas ievākšanai vislabākais laiks ir aprīlis, bet otrreiz to var nobaudīt pēc pļaujas laika augustā.
