Slavenā gaļas ēdiena – stroganova – pirmsākumi meklējami pirms vairākiem gadsimtiem. Šis ēdiens aristokrātiem un gardēžiem ar šādu nosaukumu pazīstams jau kopš 19. gadsimta sākuma, bet pasaules slavu iemantojis vien pārdesmit gadus vēlāk, kad stroganova recepti publicējusi katra sevis cienīga pavārgrāmata. Māksla jau nav sarežģīta – atliek vien atrast iekāroto recepti, pielāgot sastāvdaļas un ķerties pie gatavošanas. Jāzina tikai secība!
Pastāv dažādas versijas, kā radies šis ēdiens, taču ēdienu vēsturnieki un pētnieki iztirzājuši, ka stroganova vārds saistāms ar grāfu Pāvelu Aleksandroviču Stroganovu. Jaunekļa ģimene, kas visciešākajā nozīmē saistīta ar Stroganovu pili Sanktpēterburgā, bijusi viena no pazīstamākajām 18. gadsimta Krievijā. Mēļo, ka liellopa gaļas ēdiens gatavots tieši šīs ģimenes virtuvē, kur to prasmīgi meistarojis kāds franču šefpavārs, norādīts grāmatā "A Taste of Russia: A Cookbook of Russian Hospitality". Princips pavisam vienkāršs – sinepju mērcē sutinātai liellopa gaļai tika pievienots "tik krieviskais" skābais krējums (šeit varētu protestēt, ka latviskākas lietas par skābo krējumu nav), un stroganovs bija dzimis.
Pirmo atzinību befstroganovs saņēma tālajā 1891. gadā Francijā, pavāru konkursā "L'Art Culinaire", norādīts "Food Timeline". Pirmo reizi stroganova recepte tika publicēta 1887. gada pavārgrāmatā "Dāvana jaunajai mājsaimniecei", ko sarakstījusi Jeļena Molokhoveta. Jāpiebilst, ka oriģinālajās receptēs nav mūsdienīgās piedevas – tomātu mērce vai kečups.
Vēsturi metot pie malas, laiks iemācīties gatavot labāko stroganovu!
