Kartupeļa vēsture sākās apmēram 8000 gadu senā pagātnē Dienvidamerikā Uz Eiropu kartupeli atveda spāņi un jau 1573. gadā ir ziņas par kartupeļu audzēšanu Spānijā. No Spānijas galma kartupelis kā eksotiska dāvana ceļoja pie Romas pāvesta, tālāk uz Vīni, Londonu un Parīzi.
Baltkrievijas teritorijā kartupeļus sāka audzēt 17. gadsimtā (arī ziņas par kartupeļu audzēšanas pirmsākumiem Latvijā datētas ar 17. gadsimta otro pusi). Izrādījās, ka Baltkrievijas auglīgā zeme ir gluži vai kā radīta šim nolūkam, tādēļ ar laiku tautā iemīļotās “buļbas” (no baltkrievu val. "бульба" - kartupelis) ieņēma arvien nozīmīgāku lomu ikdienas uzturā, nopietni konkurējot ar labību. Ir aprēķināts, ka mūsdienās katrs baltkrievs apēd 174 kilogramus kartupeļu gadā jeb aptuveni puskilogramu tupeņu dienā, atklāj "Aif". Iespaidīgi, vai ne!
Īss ievads draņiku vēsturē
Atgriežoties pie stāsta par draņikiem – vēsture liecina, ka kartupeļu pankūku recepte pirmo reizi tikusi publicēta Viļņā dzīvojošā poļu kulināra Jana Šitlera (Jan Szyttler) 1830. gadā izdotajā pavārgrāmatā “Kухар добра навучаны". Šajā izdevumā Šitlers skaidro, kā gatavojami pannā cepti kartupeļu plācenīši, pieminot, ka recepte ir aizlienēta no vācu virtuves. Kā skaidro "Eda", augšminētā pavārgrāmata iemantoja plašu popularitāti vairākās Eiropas valstīs, piedzīvojot vairākus atkārtotus izdevumus, bet jo īpaši iecienīts Šitlera garadarbs bija Lietuvā un, protams, Baltkrievijā.
Kaut kartupeļu pankūkas ir daudzās valstīs iecienīts ēdiens, baltkrievi ar lepnumu uzskata, ka tieši no Baltkrievijā auglīgajās zemēs izlolotiem, ar cieti pārbagātiem tupeņiem sanāk visgardākie draņiki. It īpaši, ja tos pasniedz ar mačanku – bagātīgu gaļas mērci zemnieku gaumē.
- Lai uzzinātu pašmāju kulinārijas entuziastu labākās metodes kraukšķīgām kartupeļu pankūkām, izlasi, lūk, šo rakstu.
Vārda “draņiki” izcelsme meklējama senkrievu valodā, ilustrējot šī ēdiena gatavošanas veidu. Vēl pirms mūsdienīgas rīves izgudrošanas, draņiku masa tika gatavota, beržot/trinot (krievu val. “драть" dīrāt, trīt) nomizotus, nevārītus kartupeļus pret šim nolūkam pielāgotu, uzasinātu plātni.
Ja Latvijā ierasts kartupeļu pankūkas ēst vakariņās vai vismaz pusdienās, tad baltkrievu zemnieki draņikus tradicionāli cēla galdā tieši brokastīs, lai, dodoties smagajos dienas darbos, būtu spēks, enerģija un izsalkums nemocītu iespējami ilgāk. Daudzviet Baltkrievijas laukos pat bija izveidojusies interesanta paraža - no rīta pirms mielošanās ar draņikiem tukšā dūšā nozelēt sausas maizes garoziņu. Iespējams, tas tādēļ, lai veicinātu kuņģa darbību un smagais, treknais ēdiens būtu vieglāk sagremojams.
Lasot tālāk, uzzināsi klasisku draņiku recepti, kā arī šī vienkāršā ēdiena pagatavošanas knifus.
Klasiska draņiku pamatecepte un gatavošanas knifi
Runājot par recepti, tad, protams, kā jau teju visiem tautā iecienītiem ēdieniem, arī draņikiem nav viena īstā un pareizā veida, kā tie gatavojami. Galvenais, izvēlēties kartupeļus, kas bagāti ar cieti, neaizrauties ar nevajadzīgām piedevām un, sagatavojot masu, rīkoties zibenīgi.
Ja vēlies šo baltkrievu tradicionālo ēdienu pagatavot mājās, lūk, pavisam vienkārša draņiku pamatrecepte:
- 6 kartupeļi;
- 1/2 TK sāls;
- malti melnie pipari pēc garšas;
- Cūku tauki cepšanai.
Kartupeļus nomizo, noskalo, nosausina papīra dvieļos un sarīvē uz smalkās rīves putriņā. Kaut mūsdienās baltkrievu saimnieki un saimnieces, protams, pieļauj dažādas atkāpes no klasiskās receptes, tomēr, ja vēlies, lai rezultāts ir autentisks, ir svarīgi ievērot šo nosacījumu, jo draņikiem nederēs rupjākās vai smalkākās skaidiņās rīvēti tupeņi!
Ja masa šķiet pārlieku šķidra, to sietiņā vai marlē viegli notecina (šķidrumu atstāj), lai tā būtu ērti paņemama ar ēdamkaroti. Kartupeļu masu liek bļodā, pievieno sāli, piparus un samaisa. Ja rīkosies ātri, kartupeļu masa nesamelnēs, bet, lai no tā izvairītos ar garantiju, kartupeļiem var pierīvēt arī vienu nelielu sīpolu vai iemaisīt karoti skāba krējuma.
Cepšanai vislabāk būtu izvēlēties veco, labo čuguna pannu, bet, ja tāda nav pieejama, derēs jebkura panna ar iespējami biezām sieniņām, kas nodrošinās vienmērīgu siltuma izkliedēšanu uz cepšanas virsmas.
Pannā uzkarsē cūku taukus. Šī nu ir tā reize, kad eļļu, sviestu un citas tauku alternatīvas vajadzētu atstāt plauktā, pie viena aizmirstot arī par kaloriju skaitīšanu, jo pretējā gadījumā rezultāts būs tikai vāja draņiku atblāzma.
Iesākumā izmēģini izcept vienu pankūciņu – ja tā līp pie pannas, neturas kopā un ir grūti apgriežama, tad jāpiekoriģē kartupeļu masa, vēl nedaudz notecinot lieko šķidrumu vai iemaisot pāris karotes kartupeļu cietes (var izmantot gan iepriekš kartupeļiem notecināto, gan veikalā nopērkamo).
Kad krietnā tauku daudzumā draņiki apcepti zeltaini no abām pusēm, tos vislabāk pasniegt nekavējoties, jo atdziestot tupeņu plācenīšu pirmreizīgās garšas īpašības būs neglābjami zudušas.
Lai draņikus ilgāk saglabātu siltus un tikko ķā gatavotus, vari izmantot vēl kādu baltkrievu iecienītu paņēmienu – salikt zeltainos tupeņu plācenīšus čuguna “pīlē” vai māla podiņos un papildināt ar iepriekš taukos apceptiem sīpoliem, speķa vai mājas kūpinājuma šķēlēm, žāvētām plūmēm vai sēnēm dažādās garšu kombinācijās. Kad izvēlētais pildījums ietupis “pīlē” vai podiņos, visus labumus nosedz ar vēl vienu draņiku kārtu, pārlej ar saldu vai skābu krējumu un šauj krāsnī uz nenoteiktu laiku. Zemnieki vajadzības gadījumā esot šādi noturējuši draņikus plītī siltus pat visu diennakti.
Lasi tālāk un uzzini, kas ir mačanka, un ar kādām piedevām baltkrievi pasniedz draņikus.
Kas ir mačanka un kā to pagatavot
Tradicionāli baltkrievi draņikus ceļ galdā, aizdarot ar vēsu skābo krējumu vai satrītām dzērvenēm, kā tas ir ierasts arī daudzās Latvijas ģimenēs. Bieži vien pārliešanai tiek izmantots arī kausēts cūkas speķa taukums vai pannā apgrauzdēti, kraukšķīgi speķa kubiņi.
Tomēr, ja vēlies baudīt īsti karalisku mielastu baltkrievu labākajās tradīcijās, noteikti vismaz reizi pamēģini pagatavot mačanku – bagātīgu gaļas mērci, kurā pirms likšanas uz kārā zoba dāsni pamērcēt draņikus . Mačankas gatavošanai tiek izmantoti dažādu gaļas veidu atgriezumi: kūpinājums, speķis, žāvēts šķiņķis, mājas desa u.tml., gaļu iepriekš sakapājot ļoti sīkos gabaliņos.
Lai pagatavotu mačanku – gaļas mērci baltkrievu zemnieku gaumē, tev būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas:
- 200 g kūpinātas māju desas;
- 200 g svaiga cūkas speķa;
- 200 g kūpināta cūkas šķiņķa;
- 1 lauru lapa;
- 2 sīpoli;
- 1/2 TK majorāna;
- 300-350 ml piena;
- Malti melnie pipari pēc garšas;
- Sāls pēc garšas;
- 3 ĒK miltu.
Speķi un šķiņķi sagriež nelielos kubiņos. Desu sagriež ripiņās vai pusripiņās. Sīpolus nomizo, sagriež plānos pusgredzenos.
Sakarsē krāsni līdz 180 grādiem.
Sakarsētā pannā ber speķa kubiņus. Kad tie kļuvuši caurspīdīgi, pievieno šķiņķa kubiņus. Kad šņiņķa gabaliņi apcepušies zeltaini, liek klāt sīpolus un maisot cep, līdz sīpoli ir caurspīdīgi.
Nu pienācis laiks likt pannā (labāk izvēlēties pannu ar noņemamu rokturi vai bez roktura- ar aprēķinu, lai to vēlāk varētu likt cepeškrāsnī) desu, sāli, piparus, majorānu, lauru lapu un cept vēl 2-3 minūtes.
Pa to laiku miltus sajauc ar pienu, lai masā nebūtu kunkuļu. Pārlej ar mērci pannas saturu un apmaisa.
Liek pannu ar krāsnī uz 10 minūtēm. Izslēdz cepeškrāsni un atstāj pannu krāsnī vēl 15-20 minūtes.
Mačanka ir gatava!
Nu atliek tikai pannu likt galdā blakus draņiku bļodai. Lai baudītu mielastu baltkrievu zemnieku tradīcijās, galda piederumi nebūs nepieciešami: paņem draņiku, pārloki to uz pusēm, izveidojot tādu kā karoti, un iemērc to krēmīgajā aizdarā, pie reizes pacenšoties izsmelt no trauka arī kādu gaļas gabaliņu, ko veikli iešaut mutē līdz ar zeltaino kartupeļu pankūciņu.
Lai labi garšo!
