Nav zināms, kas un kad tieši ir pirmais radījis šīs gardās zupas recepti, tomēr tā ir godam iekarojusi savu vietu daudzu ēdāju sirdīs ne tikai Krievijā un Ukrainā, bet arī daudzās bijušās Padomju Savienības valstīs. Tiek lēsts, ka soļankas pirmsākumi meklējami vienlaikus ar boršču, 16. gadsimtā. Tomēr kulinārijas pētnieki norāda, ka tās vārds recepšu grāmatās publicēts vien 19. gadsimtā. Pastāv arī variants, ka soļanku radījušas Pēterburgas traktieru ķēkšas, lai izdabātu taupīgajiem īpašniekiem, liekot lietā neapēstos produktus.
Īstā soļankā jābūt nierēm
Mēdz teikt, ka īstenu soļanku nav iespējams pagatavot bez vismaz piecu veidu gaļas produktiem (var arī vairāk). Tālu no taisnības tas nav, jo soļankā tiešām tiek novārīti dažādi gaļas produkti. Taču vistuvāk īstenai soļankai būs tāda zupa, kurā būs nieres – teļa vai liellopa, bet var izvēlēties arī cūkas vai jēra nieres, kas būs maigākas. Tieši vārītu nieru specifiskā garša ir tā, kas piešķir tikai soļankai raksturīgo buķeti.
Buljonam nepieciešami liellopa kauliņi ar gaļu (vismaz 500 grami), zupai divas nieres, liellopa gaļa (aptuveni 500 grami), žāvēta krūtiņa un cīsiņi – tātad, viss, ko vien var atrast ledusskapī.
Vispirms katlā liek kauliņus un iepriekš izmērcētas vai novārītas nieres, lai vārītos buljons. Ņemot vērā to, ka nieres ir ar savu raksturīgo aromātu, tās iepriekš nepieciešams apstrādāt, lai pavisam nesabojātu zupu. Reizē katlā ber iekšā arī liellopa gaļas gabaliņus un vāra uz lēnas uguns, pārlietus ar vismaz pieciem litriem ūdens, lai zupa pietiktu krietnam ēdāju pulkam. Ja veidojas putas, tās nosmeļ, lai nesabojātu garšu. Ūdenim pievieno arī piparus un lauru lapas.
Kad buljons vārījies vismaz stundu, no tā izņem nieres, kaulus un gaļu. Gaļu un nieres sagriež sīkos gabaliņos. Kauliņus var izmest – tie vairs zupai nebūs nepieciešami, jo visu labumu ir atdevuši buljonam.
Nākamais solis – daudz sīpolu un sālītu gurķu
Viena no lietām, bez kā soļanka nebūtu pilnīga, ir sālīti gurķi. Ja nav sālītu, protams, ka tikpat labi iederēsies arī marinēti gurķi, galvenais, lai to būtu krietni daudz un ar visu šķidrumu. Kamēr gaļas buljons vārās, pannā, izkausētā sviestā sasautē sīpolus, vismaz divus. Kad sīpoli mīksti, tiem ber klāt smalki sakapātus vai sarīvētus gurķus, strēmelītēs sagrieztu žāvētas krūtiņas gabaliņu un dažas ēdamkarotes tomātu pastu, un visu sautē vismaz 5 minūtes. Ja tomātu pastas nav, var izmantot arī pārbaudītu vērtību – tomātu mērci no burciņas.
Pannā pievieno arī garšvielas – piparus, kaperus, un pusi no olīvām, kas nepieciešamas. Ja zupai izmanto ledusskapī aizķērušās desiņas, arī tās sakapā gabaliņos un ber klāt sīpoliem un gurķiem, lai sutinās.
Visu vienā lielā katlā
Kad sīpoli un gurķi apcepti, laiks visu atkal mest lielajā katlā pie buljona. Buljonā saber kartupeļu kubiņus, sakapātos gaļas gabaliņus un pavāra kādu brīdi, līdz kartupeļi kļuvuši nedaudz mīkstāki. Tad zupai pievieno pannā apceptos sīpolus, gurķus un gaļas gabaliņus. Zupu pabeidz vārīt – to dara tik ilgi, līdz kartupeļi mīksti. Atlikušās melnās olīvas un citrona šķēlītes zupai pievieno vien pašās beigās, kad zupa teju gatava.
Katru bļodiņu garnē ne vien ar sakapātiem pētersīļiem un dillēm, bet arī skābo krējumu, kā kārtīgai zupai piedienas. Visgardākā soļanka būs tāda, kas ievilkusies vismaz dažas stundas.
Iedvesmojies gatavošanai? Pamēģini soļanku pagatavot pēc kādas no Tasty.lv receptēm, piemēram, Maskavas soļanku, kūpināta laša soļanku vai ģimenes soļanku Trakās raganas gaumē.
Rakstam izmantota informācija no Adme.ru, Foodtimeline.org, Rbth.com.
