Tautas tradīcijas paģēr, ka Ziemassvētkos galdā noteikti jāliek šie deviņi ēdieni:
zirņi un pupas, lai nebūtu jāraud,
pīrāgi, lai tevi sagaida jauni pārsteigumi,
bietas un burkāni, lai būtu laba veselība,
piparkūkas, lai netrūkst mīlestības,
apaļi cepumi, lai būtu saulains gads,
štovēti kāposti, lai pietiktu spēka,
vistas vai cita putna cepetis, lai pievilinātu panākumus,
zivis, lai netrūkst naudas,
cūkgaļa - laimei.
Bez šiem deviņiem ēdieniem uz galda vēl noteikti jābūt maizei, lai tās nākamgad nepietrūktu.
Ziemassvētku ticējumi
Ziemassvētki ir auglības svētki, tāpēc Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara.
Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.
Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža.
Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo. Kas izvelk maizi — būs pārticis, atslēgu — būs saimnieks, gredzenu — apprecēsies, naudu — kļūs bagāts, smiltis — viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.
Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.
Ziemassvētku nakti jāiet basām kājām ābeles purināt, tad nākošo gadu būs pulka ābolu.
Ziemassvētku vakarā jāielej bļodā ūdens, tur jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa; ja pilieni saiet kopā, tad pāris precas, ja ne, tad šķiras.
Ziemassvētku naktī deviņas reizes jāēd, lai visu gadu nekā netrūktu. Pēc ēšanas pilnie trauki visu nakti jāatstāj uz galda.
Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.
Ziemassvētku naktī jāēd zirņi, tad būs pulka naudas.
