Rabarberi un sparģeļi ir kā brīnišķīgi gardi zižļi, kas diriģē maija ēdienu parādi. Sparģeļu pilnbrieda laiks ir tieši tagad, un arī rababeri nu jau pašā labumā. Laika tik maz, viss tik garšīgs! Kā īsti ir ar to mizošanu – vai vērts tērēt laiku, mizojot sparģeļus un atbrīvojot rabarberus no mizas?
Vai rabarbera miziņa tiešām izšķīst?
Daži no mums rabarberus mizo tāpēc, ka mamma vai vecmāmiņa tā darīja. Vai tāpēc, ka tā vienkārši pierasts. Vai šo mizošanas tradīciju vērts turpināt?
Ja negribas neko mainīt – protams. Neko ļaunu tas rabarberam nenodara, tiesa – nekāda labuma no tā arī nav, uzskata kulinārijas eksperti. Rabarbera miziņa, gan cepot, gan vārot, sacepas, savārās un kļūst mīksta, un patiesībā jau miziņa ir daļa no rabarberu šķiedrainuma tik un tā. Tiesa, reizēm rabarbera miziņa ir daļa no dizaina – ar to rotā rabarberu kūku vai izvij kā dekorāciju pāri krēmam vai uzpūtenim.
Dažas saimnieces gan uzskata, ka, saldējot rabarberus, miziņu tomēr labāk noņemt un pirms griešanas gabaliņos tos vēl arī noblanšēt verdošā ūdenī 45 sekundes. Vai saldētie mizotie būtiski atšķiras no nemizotajiem? Kas zina! Derētu sarīkot eksperimentu!
Pavārgrāmatu un recepšu autore Ārija Avota ir pārliecināta, ka rabarberus mizot nevajag, tā var zaudēt laiku un skaisti iesarkano rabarberu krāsu.
Kuri sparģeļi jāmizo, kuri ne?
Pastāv mīts, ka nemizot var tievos sparģeļus un ka resnākie auguši ilgāk, tātad – kokaināki, tāpēc tos jāmizo. Tas tiešām ir mīts – tievumam un resnumam ar augšana ilgumu nav liela sakara, viss atkarīgs no šķirnes.
Ir arī uzskats, ka zaļos sparģeļus nav jāmizo, baltos gan – jo tie rūgtāki, un rūgtums sakrājies tieši mizā. Arī te domas dalās. Vairums pavāru uzskata, ka sparģeļus mizot nav nekādas vajadzības, un sparģeļu specifisko garšu nav ko vājināt, noņemot mizu. Drīzāk vērts ievērot vārīšanas atšķirības: zaļos sparģeļus vāra 3 līdz 8 minūtes (atkarībā no tā, cik tvirtu un kraukšķīgu sparģeli gribas un kas ar to tālāk tiks darīts), baltos – 10 līdz 15 minūtes.
Daudz kur stāstīts, ka sparģeļus pirms gatavošanas jānomazgā un pēc tam tiem jāatdala šķiedrainais, kokainais gals. To dara, sparģeli paņemot rokās un viegli ieliecot, – apakšējā daļa, kas nolūzt, jāmet ārā.
Taupīgāki saimnieki gan domā, ka kokainā daļa, ko teorētiski jānolauž, sanāk pagara un tāpat jau ne pārāk lētie sparģeļi tādējādi sanāk vēl dārgāki. Tad sparģeļa kokaino daļu var mēģināt nomizot, kāpēc ne? Paši kāta gali griezuma vietām gan jānogriež tik un tā.
Kopumā ņemot, nav ko tērēt laiku mizošanai, labāk to laiku iztērēt izvēloties, kuru recepti no kura gardā kāta – sparģeļa vai rabarbera – šodien realizēt. "Tasty" ir idejas gan vieniem, gan otriem!
