Foto: Shutterstock

Dažādas olu un rīsu miltu nūdeles, šķiet, ir teju neatņemama Āzijas virtuvju sastāvdaļa, ar kuru asociējas kā japāņu kulinārie šedevri, tā ķīniešu ēdieni. Arī latvieša garšas kārpiņām nūdeles nav svešas – olu un miltu nūdeles tā pati itāliskā pasta vien ir, ko esam iecienījuši arī mēs.

Nūdeles var būt gan svaigas, gan kaltētas, pagatavotas no olām vai bez, ar rīsu miltiem, kviešu miltiem vai, piemēram, pupiņu miltiem. Variāciju, krāsu, apjoma, garšas un izskata ziņā pat var apmaldīties, kamēr atrod piemērotākās iecerētajai maltītei vokpannā vai zupai. Tāpēc esam atlasījuši dažas, mūsuprāt, nozīmīgākās un populārākās nūdeles, kuras vērts iepazīt tuvāk.

Svaigās olu nūdeles

Foto: Shutterstock

Zeltaini dzeltenās olu nūdeles, kas pagatavotas no olu dzeltenumiem un kviešu miltiem. Olu nūdeles nekaltē, kā tas ir ar citām, un tās gatavo uzreiz pēc pagatavošanas, kad izlaistas cauri pastas pagatavošanas mašīnai. Svaigās olu nūdeles variē arī platumā – tās pieejamas gan plakanas un šauras, gan izteikti platas.

Āzijas virtuvē svaigās olu nūdeles pārsvarā izmanto vokpannā gatavotos ēdienos jeb tā saucamajos "stir-fry". Bez maisot ceptajām maltītēm, šīs nūdeles var pievienot arī zupām.

Japāņu 'Udon' nūdeles

Foto: Shutterstock

Izteikti apaļas, platas un krēmīgi baltas – tādas ir japāņu kviešu miltu nūdeles "udon". Tām ir maiga garša, bet tekstūras ziņā tās ir izteikti slidenas. Japānā "udon" pazīstamas kā zupu nūdeles, taču tas nenozīmē, ka tās nevar pagatavot citos ēdienos.

"Udon" nūdeles pieejamas visdažādākajās formās un garumos. Japānā tām ir tik daudz veidu, ka teju katrai prefektūrai ir savs. Piemēram, "mimi udon", ko sauc arī par ausu nūdelēm, nāk no Točigi (Tochigi) prefektūras, un tās ir savirpinātas tā, ka tiešām atgādina ausis. Bet visinteresantākās varētu būt "Himokawa" nūdeles, kas izskatās pēc baltiem, maziem paladziņiem.

'Somen' nūdeles

Foto: Shutterstock

"Somen" nūdeles ir izteikti smalkas, pagatavotas no ļoti cietiem kviešiem, un tās ir vēl vienas Japānas tradicionālās virtuves nūdeles. "Somen" nūdeles var tikt pagatavotas gan no olām, gan bez – "somen" ir bez olām, bet "tamago" nūdelēm olas ir pievienotas.

Tradicionāli "somen" nūdeles tiek pasniegtas aukstajos ēdienos. Ir restorāni, kuros vasarās tiek pasniegts ēdiens "nagashi-somen" jeb plūstošās nūdeles – nūdeles tiek novietotas garā bambusa renē, pa kuru plūst ledus auksts ūdens, bet ēdāji no tā zvejo nūdeles ar saviem kociņiem. Taču šīs nūdeles var pasniegt arī siltas, ja tām pievienots karsts buljons.

'Ramen' nūdeles

Foto: Shutterstock

Vienkāršās "ramen" nūdeles (kurām, starp citu, atrodama arī garda recepte šeit), ir vēl viens japāņu virtuves šedevrs, kas pagatavots no kviešu miltiem un ūdens. "Ramen" nopērkamas gan kā kaltētas nūdeles, gan svaigas, gan tvaicētas, gan ātri vārāmas, ko nepieciešams vien apliet ar ūdeni.

Visbiežāk tā arī "ramen" nūdeles tiek gatavotas – aplejot ar verdošu ūdeni, nūdelēm tiek pievienotas garšvielas un dažādas piedevas. Piemēram, puravi, bambusu dzinumi, kaltētas jūraszāles, apcepta cūkgaļa, kā arī mīksti novārīta ola.

Kaltētās rīsu nūdeles jeb 'vermicelli'

Foto: Shutterstock

"Vermicelli" jeb rīsu nūdeles, tiek gatavotas no rīsu miltiem un ūdens. Gatavošanas laikā tās tiek savīstītas sakompresētās "paciņās", bet pēc tam izkaltētas. Tā kā tās tiek šādi apstrādātas, vīstoklīšos ir izteikti garas nūdeles, kuras pagatavojot mēdz vēlreiz sagraizīt, lai būtu vieglāk ēdamas.

Šīs rīsu nūdeles izmanto pavasara rullīšu jeb "spring-rolls" pagatavošanai (piemēram, pēc šīs receptes) un aukstajos salātos kopā ar dārzeņiem. Rīsu nūdeles var arī pagatavot dziļvāres katlā, kurā uzkarsēta eļļa. Tad kraukšķīgie nūdeļu gabaliņi var kalpot kā vistas salātu garnējums.

Rīsu nūdeles

Foto: Shutterstock

Rīsu nūdeles var iedalīt vēl divos veidos – svaigajās un "lipīgajās". Svaigās rīsu nūdeles ir izteikti baltas, spīdīgas, slidenas tekstūras ziņā, kā arī ķīnieši tās sauc par jautrajām nūdelēm, jo tās prasa zināmu brīdi košļāšanas. Svaigās rīsu nūdeles pasniedz kopā ar gaļu, zivīm vai dārzeņiem.

"Lipīgās" rīsu nūdeles nopērkamas gan izteikti smalkas, gan platas. Tās var pagatavot visdažādākajos veidos – vārīt, cept vokpannā un pat vārīt eļļā. Atšķirībā no svaigajām rīsu nūdelēm, šīs nav tik košļājamas, līdz ar to arī maltīšu ziņā tās ir labāk pielāgojamas dažādiem ēdieniem.

'Soba' nūdeles

Foto: Shutterstock

"Soba" nūdeles ir smalkas, pelēkbrūnas griķu miltu un ūdens nūdeles. Tās ir iecienītas japāņu kulinārijā, kur tās tiek pasniegtas ar dažādām mērcēm, salātiem, kā arī tofu. Visbiežāk tās tiek baudītas aukstas, taču, pasniegtas kopā ar karstu buljonu, sanāks garda "soba" nūdeļu zupa.

Līdzīgi kā ar "udon" nūdelēm, arī "soba" nūdeles ir dažādu veidu. Tās iedala vai nu pēc gatavošanas vietas, vai sastāvdaļām. Piemēram, "cha soba" ir nūdeles, kurām pievienots zaļās tējas pulveris. Bet "Shinshu soba" nūdeles savu vārdu ieguvušas, pateicoties Nagano prefektūrai, kur tās tiek gatavotas.

'Hokkien' nūdeles

Foto: Shutterstock

"Hokkien" nūdeļu dzimtene ir Ķīna, un tās savu nosaukumu ieguvušas pēc tāda paša vārda vietas, kurā tiek gatavotas. Šīs nūdeles tiek gatavotas no kviešu miltiem, un ir visai izplatītas Singapūras un Malaizijas virtuvēs. "Hokkien" nūdeles ir izteikti apaļas, dzeltenas. Šīs nūdeles ir izteikti piemērotas vokpannā gatavotiem ēdieniem, jo tās lieliski uzsūc tām pievienotās mērces. Tāpat, nūdeles var pievienot gaļas zupām.

Munga pupiņu jeb celofāna vai stikla nūdeles

Foto: Shutterstock

Vienas no vissmalkākajām nūdelēm ir munga pupiņu miltu nūdeles. Par celofāna jeb stikla nūdelēm tās sauc tāpēc, ka tās ir izteikti caurspīdīgas un bagātas ar cieti, bet izvārītas atgādina plastmasu. Par to dzimteni tiek uzskatīta Ķīna.

Tā kā stikla nūdelēm ir želatīnam līdzīga, atsperīga tekstūra, tās lieliski uzsūc tām pievienotās mērces, pielāgojoties maltītei gluži kā hameleons. Kas ir pats neparastākais, Taizemes virtuvē stikla nūdeles tiek izmantotas pat desertu pagatavošanā. Bet korejieši tās bauda ar vairākām asām garšvielām un dārzeņiem.

Kraukšķīgās nūdeles

Foto: Shutterstock

Nūdeles, kas pagatavotas no kviešu miltiem un olām un ir īpašas ar to, ka tiek apstrādātas vairākas reizes. Pagatavotas svaigas, nūdeļu mīkla tiek izvārīta eļļā, līdz nūdeles kļūst kraukšķīgas. Pēc tam tās tiek izžāvētas un safasētas iepakojumos.

Gatavošanā kraukšķīgās jeb eļļā vārītās nūdeles tiek pievienotas dažādiem pannā ceptiem ēdieniem, kopā ar gaļu vai dārzeņiem. Taizemieši šīs nūdeles gatavo izteiktā saldi skābā manierē, pievienojot saldu sojas mērci, kā arī citronu vai laima sulu. Taču visvienkāršākais veids, kā tās pasniegt, ir pievienojot salātiem.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "Food.com", "Serious eats" un "Japan centre".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!