Varētu šķist, ka sīpols ir un paliek sīpols – kas tur ko šķirot, ja recepte vienu pieprasa. Taču katrs no sīpolu veidiem ir vairāk vai mazāk piemērots kādam konkrētam mērķim. Tāpat, kā mēs izvēlamies piemērotāko eļļu cepšanai, tā arī sīpolus maltītēm piemeklējam pēc to īpašībām. Salātos tie noteikti vienmēr būs sarkanie sīpoli, bet sīpolu gredzeniem – saldie sīpoli.
Vieni ir sīvāki par citiem, bet otri nesaraudina tik ļoti, ja tiek smalki sakapāti. Piekritīsiet, franču sīpolu zupa taču garšotu pavisam citādi, kur nu vēl izskatītos, ja to pagatavotu no sarkanajiem sīpoliem. Tāpēc atstāsim šo Francijas kulinārijas paraugu dzeltenajiem sīpoliem. Bet ko darīt ar tiem citiem?
Dzeltenie sīpoli
Dzeltenos sīpolus var izmantot teju visos pamatēdienos – gan salātos, gan gaļas sacepumos, gan kopā ar krāsnī ceptiem dārzeņiem, mērcēs, zupās un dārzeņu sautējumos. Dzeltenie sīpoli būs īstie arī reizēs, kad sīpola klātbūtni pieprasa krēmzupu receptes – pat blenderī sasmalcināti tie zupai piešķirs vajadzīgo garšas noti.
Saldie sīpoli
Izmēra ziņā nedaudz mazāki, kā dzeltenie sīpoli, bet garšas ziņā pavisam citādi – tādi ir saldie sīpoli. Tie ir izteikti sulīgi un saldi garšas ziņā, tāpēc tie lieliski noderēs ēdienos, kur nepieciešamas svaigu sīpolu šķēlītes, piemēram, salātos un sviestmaizēs. Atšķirībā no citiem sugas brāļiem, saldie sīpoli nemaz nav kodīgi, tāpēc to griešana nenovedīs pie asaru jūras.
Tā kā saldajiem sīpoliem ir jauki gredzeni un tie garšas ziņā ir patīkami, šo veidu iesaka izmantot, gatavojot sīpolu gredzenus. Tie būs lieliski arī dārzeņu sacepumos vai gatavoti cepeškrāsnī kopā ar tomātiem vai kartupeļiem. Bet franču sīpolu zupa no tiem sanāks īpaši garda.
Sarkanie sīpoli
Sarkanos sīpolus, kuru krāsa gan ir izteikti violeta, uzreiz var atpazīt, un tos nesajauksi ar citiem. Sarkanos sīpolus arī visbiežāk ēd svaigus, jo tie nav tik ļoti garšas kārpiņu savelkoši, kā, piemēram, dzeltenie sīpoli vai baltie sīpoli. Tie piešķirs kraukšķīgumu un krāsu lapu salātos un sviestmaizēs un izcelsies kopā ar grilētu gaļu uz iesmiņiem.
Tā kā garšas ziņā tie nav pārāk spēcīgi, tie neatstāj arī uzkrītošu pēcgaršu un aromātu mutē. Tāpēc sarkanos sīpolus noteikti var pievienot gardajai gvakamolei no avokado vai, piemēram, konservēt sarkanos sīpolus burciņās saldi skābā marinādē, tādējādi sagatavojot krājumus ziemai. Cepti tie garšos ļoti labi kā garnējums picai kopā ar kādu tomāta šķēli un kazas sieru.
Baltie sīpoli
Izteikti lieli un gaiši eksemplāri no nelielās sīpolu saimes. Visbiežāk tie izmantoti meksikāņu virtuvē, jo šajā valstī tiek plaši kultivēti, tāpēc, ja recepte jāgatavo pēc Meksikas nacionālās virtuves tradīcijām, baltie lielie sīpoli būs īstā izvēle. Garšas ziņā tie ir nedaudz maigāki nekā dzeltenie sīpoli, taču atstāj izteiktu pēcgaršu un bučoties pēc šo sīpolu ēšanas labāk nevajag.
Šis sīpolu veids ir viskraukšķīgākais, tāpēc pavisam droši tos var izmantot sautējumos, cepeškrāsnī gatavotos ēdienos un kebabos. Tā kā baltie sīpoli ir vissīvākie, tie būs lieliski salsās, tapenādēs un čatnijos. Pie reizes tos var droši pievienot arī uz pannas ceptiem ēdieniem, piemēram, olu nūdelēm, kā arī marinējot šašliku.
Šalotes sīpoli
Smalkie un izmēra ziņā pavisam niecīgie, ja salīdzinām ar prāvo balto sīpolu, ir šalotes sīpoli. Garšas ziņā tie ir maigāki par baltajiem un dzeltenajiem sīpoliem, tāpēc arī to pielietošana variē. Tos visbiežāk izmanto Vidusjūras un Āzijas virtuvēs, tāpēc, ja gatavots tiek kāds itāļu vai indiešu ēdiens, tad receptē vislabāk izmantot šos sīpolus.
Sava pateicīgi mazā izmēra dēļ, šalotes sīpoli ir lieliski piemēroti etiķa mērcēm, salātu un gaļas garnēšanai, kā arī kā piedeva steikam, ja šalotes sīpoli ir karamelizēti. Tā kā tiem ir salīdzinoši maiga garša, pat ja tie nevar konkurēt ar saldajiem sīpoliem, tie būs lieliski piemēroti arī olu ēdieniem, piemēram, brokastu omletei vai ceptām olām mafinu formā.
