Interesi par šo Vidusjūras lielāko, stratēģiski svarīgo salu gadsimtu gaitā izrādījis ne viens vien pasaules varenais, skaidro "Mysicily".
Grieķi bija tie, kas sicīliešiem iemācīja olīvu un vīnogu audzēšanu, kā arī ierādīja, kā darāms vīns un sienami dažādi sieri. Arī fenheļa, artišoku, cūku pupu, vīģu, lauru lapu, timiāna, kaperu un medus biežā klātbūtne sicīliešu receptēs lielā mērā ir grieķu nopelns.
Romieši ieviesa kviešus un iemācīja audzēt labību, bet 10.– 11. gadsimtā arābi salā ieveda rīsus, pastu, kuskusu, jēra gaļu, baklažānus, spinātus, citrusus, aprikozes, persikus, melones, dateles, virkni garšvielu ar safrānu un kanēli priekšgalā, kā arī žāvētus augļus, riekstus un, protams, saldumus – šerbertu, marcipānu, torroni u.c. Mūsdienās viens no Sicīlijas kulta ēdieniem ar izteiktu arābu ietekmi ir fritētas safāna rīsu bumbiņas ar sulīgu gaļas vai siera pildījumu.
- Itālija mūs ir aplaimojusi ne vien ar picu, lazanju un tiramisu, bet arī citiem gardumiem – te atradīsi plašu itāliešu ēdienu recepšu kolekciju.
Normāņu devums sicīliešu virtuvei ir dažādi gaļas ēdieni, kā arī sālīta menca un plašs rīvmaizes pielietojums. Savukārt spāņi ieviesa tādus "jaunās pasaules" produktus kā kakao, tomātus, tītara gaļu un iemācīja gatavot kaponatu – baklažānu sautējumu, kas mūsdienās uzskatāms par vienu no Sicīlijas virtuves firmas ēdieniem.
Lai iedvesmotu tevi ieviest jaunas vēsmas savā ēdienkartē, lūk, 10 kārdinošu ēdienu receptes no daudzpusīgās sicīliešu virtuves krājumiem!