Leišu kuģelis, itāliešu kartupeļu klimpiņas jeb ņoki, "patatas bravas" spāņu gaumē, gruzīnu hačapuri ar maigu kartupeļu pildījumu, krievu virtuvē iecienītie kartupeļu pončiki ar kāpostiem, zeltaini amerikāņu "frī" kartupelīši un daudzas citas variācijas par kartupeļu tēmu skaidri apliecina, ka šie dārzeņi ir iemantojuši popularitāti visā pasaulē, bet vēl tikai pirms nedaudz vairāk nekā 450 gadiem viss bija pavisam savādāk, un Eiropā neviens pat nenojauta par kartupeļu eksistenci.
Kartupeļu dzimtene ir Dienvidamerika. Kad 1492. gadā Kolumbs pirmo reizi spēra kāju uz jaunatklātā kontinenta, viņš pat nenojauta, ka Amerika nebūs vienīgais viņa atklājums. 1565. gadā spāņu kolonizatori atveda uz Eiropu dīvainu dārzeni. Šis dīvainais dārzenis bija visparastākais kartupelis, bez kura mēs tagad nevaram iedomāties savu pusdienu galdu. 16. gadsimtā, kad kartupeļi tikko kā bija parādījušies Eiropā, tos audzēja tikai augstmaņu dārzos kā krāšņumaugu, atklāj vietne "History Magazine".
Sākumā neviens nemācēja pareizi pagatavot šo dārzeni. Valdīja uzskats, ka ēdams ir nevis bumbulis, kas aug zem zemes, bet gan zaļās ogas, kuras izveidojas pēc ziedēšanas. Pat novārītas cukurā tās bija sīvas un negaršīgas. Un tikai vēlāk pavisam nejauši atklājās, ka ēdamas ir nevis ogas, bet kartupeļu bumbuļi. Tomēr ar kartupeļu ieviešanu nemaz tik gludi negāja – zemnieki neparko negribēja atzīt jauno dārzeni. Tam bija vairāki iemesli. Bieži vien izraka jaunus, negatavus bumbuļus, un tie bija rūgti un nederīgi ēšanai, jo saturēja vielu, kas reizēm izraisīja saindēšanos, tādēļ tautā kartupeļi tika dēvēti arī par "velna āboliem".
18. gadsimtā kartupeļus sāka audzēt Vācijā un Francijā. Pirmajam francūzim, kas veicinājis kartupeļu ieaudzēšanu savā zeme – aptiekāram Parmantjē pat uzcēla pieminekli. Kara ārsts Permentjē Francijā centās kartupeļus ieviest nabadzīgo tautas slāņu uzturā. Viņš ar savu kartupeļu projektu bija guvis karaļnama atbalstu, bet Marija Antuanete, lai pievērstu uzmanību kartupeļiem, ballēs sprauda matos kartupeļu ziedus.
Jau iepriekš portāls "Delfi" ziņoja, ka vēsture saglabājusi arī Tomsasa Heriota vārdu, kurš pirmais kartupeļus iedēstījis karaļa Īrijas rezidencē, līdz ar to Īrija kļuva par pirmo valsti Eiropā, kur kartupeļi kļuva par galveno pārtikas produktu. Krievijā kartupeļu parādīšanās saistīta ar caru Pēteri I, kurš feldmaršalam Borisam Šeremetjevam nosūtīja maisu kartupeļu no Holandes, tomēr pētnieki uzskata, ka, iespējams, kartupeļi Krievijā nonākuši no Latvijas – Krievijas ķeizarienes Annas galma virtuvē kartupeļus esot ieviesis Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons, jo Latvijā tos sāka audzēt jau 17. gadsimta beigās.
1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā vienā no pirmajām Eiropas valstīm ar koloniju Tobago, ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai, tomēr iesākumā tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram ticis, labākajā gadījumā, tikai viens no šiem retumiem.
Labi gan, ka mūsdienās kartupeļi vairs nav zelta vērtē, drīzāk gan pretēji – tie ir īsts glābiņš pirmsalgas dienās, turklāt par vienveidību nebūs jāsūdzas, jo tupeņus var pagatavot neskaitāmi daudzos veidos, iedvesmu smeļoties arī citu tautu kulinārajā mantojumā.
Te stāstījām, kā cepeškrāsnī vienkārši pagatavot nepārspējami kraukšķīgus etiķotos kartupeļus britu gaumē.
Lai labi garšo!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
