Bekona cepšanā ir divas, varētu teikt, pārliecības. Vieni bekonu cep pannā – lai omulīgi sprakšķ un smaržo pa visu virtuvi, dies ar tiem taukiem! Nu pa gaisu jau iet, tā nu tas ir. Bet virtuves flīzes lieliski aizsargā "Ikea" nopērkamais caurspīdīgais aizsargs, kazi, tieši bekona dēļ izdomāts. Un plīti, kas nosprakšķ ar taukiem, uzreiz var notīrīt – pāris pūtienu ar labu aerosolu, un lieta darīta! Un, galu galā, ja bekona šķēlītes gluži acīs sāk lēkt, var jau pannai vāku uzlikt!
Slava papīra virtuves dvieļiem – uz tiem var uzlikt bekona šķēlītes, lai liekie tauki mazliet uzsūktos. Bet arī te ir viedokļi un nometnes. (Ja runa ir par ēdienu, ļaudis vienmēr dalīsies nesamierināmās nometnēs un vienprātības nebūs nekad!) Daži domā, ka bekons uz papīra dvieļa ir labs veids, lai bekons uz šķīvja nonāk glīti netaukains, kraukšķīgs un jauks. Bet citiem atkal liekas, ka bekons ar visu spīdīgo tauciņu uz šķīvja kopā ar karsto vēršaci ir tieši tas, kas vajadzīgs! Kurš gan cep bekonu, lai izvairītos no tauciņiem? Un bekons ir jāēd karsts un tauciņos spīdošs, nevis jādzesē uz dvieļiem, kad no bekona pazūd viss tauciņa spīdīgums un čuguna pannas rūdījumā gūtais čurkstīgums un garaiņi.
Citi, savukārt, bekonu cep cepeškrāsnī. Tur ir sava loģika. Pirmkārt, tauki tā neiet pa gaisu – tas ir, iet, bet ne tik traki. Otrkārt, var izcept daudz vairāk bekona šķēlīšu, kas svarīgi, ja ēdāju pavairāk. Treškārt, kamēr krāsnī cepas bekons, var gan olas sacept, gan salātus sadarināt, gan vēl visu ko brokastīgu pagatavot, neuztraucoties par bekonu.
Bekons cepeškrāsnī ir īpaši labs risinājums, ja to pēc tam plānots iedrupināt salātos, likt klāt Cēzara salātiem, gatavot burgerus un tamlīdzīgi. Protams, ir tādas šikas lietas, kur bez cepeškrāsns nekā neiztikt – piemēram, sparģeļi, kas ietīti bekonā. Vai olu vai kartupeļu un bekona mafini. Vai karstmaizes ar sieru un bekonu. Īsta bauda!
Ja bekonu cepeškrāsnī cep vienu pašu, vislabāk cepešpannā ieklāt cepamo papīru. Ir arī folijas metode, bet te ir riski – ja bekons cieši piecepas, var gadīties, ka foliju no bekona nevar atdalīt, un ēst foliju nav ne veselīgi, ne garšīgi.
Lai nu kā, bekons, šis lauku cauraudzīša pilsētas brālēns, ir brīvdienu brokastu prieks un bauda. Caurspīdīgas šķēlītes tikko no pannas kopā ar vēl viegli verdošu vēršaci, gards kraukšķis pie karsta, garda olu kulteņa, sačurkstināts uz karstmaizes un apsedzies ar kūstoša siera cepurīti, vijīgs sparģeļu mētelītis, trausls gardums, kraukšķināms pie salātiem – bekons ir brīnišķīgs visos veidos. Labu apetīti!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
