Dažādie tortilju ēdieni – mazā skaidrojošā vārdnīca un gardas receptes
Foto: Shutterstock

Meksikāņu virtuve ir interesantām garšām un košām sastāvdaļām bagāta – sarkanie čili un paprika, zaļais avokado un dzeltenā kukurūza zīmē skaistu varavīksni mūsu šķīvjos. Ja mājās ir dažas tortiljas plāksnītes, garda pusdienu maltīte būs gatava vienā mirklī, ja vien ļausies improvizācijai un sapildīsi plānajā maizītē, ko vien sirds kāro. Bet kā neapmaldīties ēdienu nosaukumos?

Tortilja ir ne tikai veselīga alternatīva maizei, bet arī pamata sastāvdaļa tradicionālajiem meksikāņu ēdieniem – burito, kesadiljai, fahitai, tako un enčiladai. Kā šie ēdieni atšķiras, skaidro restorāna "Tex-Mex Republic" pārtikas tehnoloģe Aija Ruzaiķe.

"Atšķirība starp šiem Meksikas ēdieniem meklējama pildījumā, tortiljas veidā (kviešu vai kukurūzas) un lielumā, kā arī pagatavošanas metodē," saka Ruzaiķe un sniedz ieskatu, lai katrs atrastu savai gaumei piemērotāko.

Burito ir satīta kviešu tortilja ar pildījumu, un to mēdz dēvēt arī par lielo tako. Pēc tradicionālās meksikāņu receptes tas tiek pildīts ar liellopa, vistas vai cūkgaļu un pupiņām, bet mūsdienās burito ieguvis arī jaunus atvasinājumus, kas būs piemēroti arī veģetāriešiem. To, piemēram, var bagātināt ar rīsiem, salsu, salātiem, jūras veltēm, sieru, gvakamoli, skābo krējumu vai dažādiem dārzeņiem. Kad burito ir gatavs, to var arī tvaicēt vai fritēt.

Tako, kas ir viens no iecienītākajiem meksikāņu ēdieniem, ir izmēra ziņā mazāka uzkoda par burito. Tā tiek pasniegta gan kukurūzas, gan kviešu tortiljā. Autentiskas tako garšas iegūšanai jāizmanto mīksta kukurūzas tortilja un tās pildījumā jābūt gaļai (tā var būt liellopa, vistas vai cūkgaļa) sīpoliem un svaigai kinzai. Taču pildījumu var veidot arī pēc saviem ieskatiem – ar gaļu, dārzeņiem, sieru, salsu, zaļajiem salātiem, gvakamoli un citiem produktiem. Šī būs īpaši piemērota uzkoda dārza ballītēs vai piknikos.

Savukārt fahita ir viens no tiem meksikāņu ēdieniem, kam nav noteikta pasniegšanas veida. Lielākā daļa restorānu pasaulē to servē vidēja vai liela izmēra kviešu tortiljās, turklāt pildījumu tajā ietinot tikai daļēji. Fahita ir arī viens no tiem ēdieniem, kura pildījumu un tortilju var pasniegt atsevišķi. Tradicionālais fahitas pildījums ir dažāda veida grilēta gaļa (pamatā izmanto liellopu), paprika, sīpoli un pikantas garšvielas. Kā piedevas klāt var pasniegt skābo krējumu, gvakamoli vai dažādu veidu salsas jeb mērces.

Lielākai sāta sajūtai, pildītās tortiljas var gatavot arī cepeškrāsnī. Viens no tādiem tradicionālajiem ēdieniem ir meksikāņu sviestmaize jeb kesadilja, kuras pamatā ir kviešu tortilja. Tā tiek pasniegta, pārlocīta uz pusēm, vai arī kā divas vidēja lieluma tortiljas, kas saliktas viena uz otras. Arī šai uzkodai variācijas par pildījumu laika gaitā attīstījušās pēc katra ēdāja ieskatiem, taču pildījumam visbiežāk tiek izmantota vistas vai liellopa gaļa, vai garneles, sīpoli, kukurūza un daudz siera. Kad tortilja pārlocīta vai tai virsū uzlikta cita, to liek cepeškrāsnī un karsē, līdz kesadilja kļūst kraukšķīga un siers pilnībā izkusis.

Otrs siltās tortiljas paveids ir enčilada. To pasniedz satītu vidēja izmēra kviešu vai mīkstajā kukurūzas tortiljā. Pildījumam parasti izmanto gaļu, pupiņas un sieru, taču veģetārā versijā var gatavot tikai ar sieru. Pirms likšanas cepeškrāsnī enčiladas vienmēr tiek pārlietas ar čilli piparu mērci vai salsu, lai garšu buķete būtu vēl bagātīgāka.

"Versijas par tortilju ēdieniem Meksikas virtuvē ir ļoti dažādas, un labākais ir tas, ka katrs tajos var ienest sev tīkamākās garšas," saka Aija Ruzaiķe.

Source

Tasty
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form