Foto: Shutterstock
Laivotāji un talkotāji ir izgājuši upēs un talkās – un svaigais gaiss dara savu: mostas vilka ēstgriba! Un cilvēks tak nevar ne airus, ne lāpstu un grābekli rokās noturēt, ja nav dabūjis kārtīgi paēst. Folijā ietītās kotlešmaizes, protams, ir laba lieta, bet tā ir tikai tāda maza uzēšana. Cilvēkiem svaigā gaisā ir jāpaēd kārtīgi!

Tikai bez pārpratumiem – nevienam te nekas nav pret kotlešmaizēm! Turklāt simtreiz pārbaudīts: parasta, auksts kotlete brīvā dabā garšo ja ne labāk, tad pilnīgi citādāk, nekā tieši tāds pats izstrādājums mājās, tikko cepts un servēts ar visādām piedevām. Dabā vienkārši viss garšo labāk. Cilvēks laikam pats sajūtas tāds brīvāks un laimīgāks. Noairējies vai citādi nostrādājies cilvēks nosēžas piesaulītē uz kāda malkas bluķa, lēnītēm iztin no sviestpapīra savu kotlešmaizi, laimīgi nopūšas un, labpatikā samiedzis acis, iekožas... Laime! Ja vēl karsta kafija bleķa krūzē, tad ko vēl vairāk vēlēties.

... Faktiski var. Daudz ko var vēlēties izsalcis cilvēks brīvdabā! Piemēram, laivotājs. Laivošana ne vienmēr izvēršas kā maigs slīdējums cauri saules pielietām ainavām. Reizēm pielīst pati laiva un arī kājas nepaliek sausas. Reizēm viens bauda ainavas, kamēr otrs noairējies, bez rokām palikdams. Un, pat ja laivojums izdodas bez asiem pagriezieniem, negaidītiem bebru sameistarotiem koku aizsprostiem un citiem notikumiem, kas visu pasākumu tuvina leģendāro "Trīs vīru laivā" labāko vietu atkārtošanai, - tik un tā gribas ēst. Un ne jau kotlešmaizi vien. Zirgu var apēst pēc tādas laivošanas!

Te ugunskurs, zupa, desas, pussadeguši kartupeļi un citi brīvdabas kulinārijas gardumi faktiski ir obligāti. Galu galā, tas pieder pie lietas, un ne tāpēc cilvēks kāpj laivā, lai galapunktā izkāptu no laivas tikpat sauss, kā iekāpis, un lepni aizsoļotu uz tuvējo restorānu. Kur tad paliek laivošanas romantika, vai ne? Nē, laivotāji ēd brīvdabā!

Foto: Shutterstock

Par talciniekiem stāsts ir līdzīgs, lai gan talkojot faktiski nav nekāda riska palikt neēdušam. Kurš gan nepaēdinās savus talciniekus? Paēdinās, un uz to labāko! Un atkal – vai tā kāda māksla samest talciniekus kaudzē un aizvest uz tuvīno ēdnīcu? Bet sakurināt ugunskuru un lielākajā čuguna katlā uzvārīt kādu brīnumgardu zupu vai sameistarot pasaulē gardāko plovu – tā ir cita lieta! Tad talka no kārtīgas strādāšanas ar vienu rokas vēzienu, pareizāk sakot, ar vienu zupas bļodiņu pārvēršas par nemūžam neaizmirstamu pasākumu un brīvdabas gastronomijas augsto dziesmu.

Foto: Shutterstock

Svaigā gaisā viss garšo labāk – vai tās būtu ugunskurā 10 minūtēs uzceptas desiņas, pāris stundu vārīta zupa vai jau no agra rīta tapināts plovs. Un kur tad vēl ugunskurā cepti kartupelīši... Tas nu reiz ir gardums, ko nepasniegs un nesasniegs pat smalkākajā restorānā. Tā pelnu smarža un garša tak ir pilnīgi neatkārtojama!

Foto: Shutterstock

"Tasty" visus apsveic ar sezonas sākumu! Piedāvājam dažas gardas un bagātīgas receptes, kas noderēs gan laivotājiem, gan talkotājiem gan visiem citiem, kas grib un prot izbaudīt brīvdabas ēšanas laimi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!