Ēdiens – bērnības trauma: receptes, kas pelnījušas otro iespēju
Foto: Shutterstock

Teju katram no mums ir vismaz viens ēdiens, pret kuru neizjūtam īpašas simpātijas jau kopš bērnudārza vai skolas laikiem. Aptaujājot kolēģus, draugus un paziņas, noskaidrojām, ka virkne ēdienu ir krituši masveida nežēlastībā. Izrādās, teju katrs otrais ir uz "jūs" ar piena dārzeņu zupu, griķiem, aknu mērci, marinētiem ķirbjiem u.c. Piektienas vakara izklaide sastādījām recepšu kolekciju, kurā iekļāvām ēdienus-bērnības traumas, un aicinām arī jūs komentāros padalīties ar savu pieredzi.

Lūk, "Tasty" aptaujāto respondentu viedokļi!

"Man kopš bērnības riebjas grūbas. Pirmsskolas grupiņā ilgu laiku nevarēju saprast, kas tas ir, ko mums dod ēst. Mammai mājās skaidroju, ka dod kaut ko baltu ar melnām svītriņām pa vidu."

""Peldošās salas" ir kaut kas superšausmīgs. Kā var kaut ko tik pretīgu izdomāt? Bērnībā mērci izēdu, bet pašas "salas" apraku puķu podos."

"Skolas ēdnīcas aknu mērce jau šķīvī izskatījās aizdomīgi – kartupeļi mirka mērces un aknu gabaliņos, bet uzkožot secināju, ka garšo drausmīgi, ar kaut kādām cīpslām iekšā un vidus vēl sārts. Sākumskolas pieredze sabojāja to ēdienu uz visu atlikušo mūžu."

"Gulašā lielākā daļa gaļas gabalu bija ar treknu speķi un ādu, bet klāt deva pārvārītus, bezgaršīgus makronus."

"Neēdu vārītus pelmeņus. Pēdējo reizi tos ēdu, kad tētis bija atnācis no armijas – man viņam bija kauns pateikt, ka es negribu ēst un jūtos apslimusi. Rezultātā izvēmos."

"Piena dārzeņu zupa ir neēdama. Un vispār visas piena zupas, ko deva skolā, bija pretīgas – ar piena plēvi pa virsu."

"Nesaprotu cilvēkus, kas jūsmo par baravikām. Man kopš bērnības riebjas glumā, staipigā baraviku mērce, un marinētas baravikas vispār ir ārpus manas saprašanas."

"Tajās dienās, kad tika ceptas kotletes, "smaržoja" visa skola. Vēl tagad atceros to smaku un no zivju kotletēm turos pa gabalu."

"Skolas pavāres nezin kā iemanījās regulāri piededzināt visas putras. Tāpēc tagad, atceroties to piedeguma smaku, neēdu ne rīsu, ne griķu, ne mannas putru. Auzu vēl kaut cik, bet prosas putras rūgtā piegarša, šķiet, vēl tagad stāv mutē."

"Man drebuli uzsit vistas zupa, atceroties, kā skolā no šķīvja smēlu ārā ļenganās vistu ādas."

"Bērnībā riebās (un joprojām negaršo) griķi. Vienmēr cerēju, ka griķu dienās būs saldais, kas man garšo, jo man negaršoja prosas putra un tas baltais receklis – piena ķīselis."

Varbūt tomēr ir vērts stāties pretī saviem aizspriedumiem un dot bērnībā nemīlētajiem ēdieniem otro iespēju? Ļoti iespējams, ka pareizi pagatavota putra bez piedeguma, sulīgas zivju kotletes vai ķīselis patiesībā garšo tīri labi!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form