Protams, sezonas lielākais hits ir un paliek gaileņu mērce. Sviestiņā ar sakapātiem sīpoliem apceptas sēnītes saldkrējuma vai dāsnā skāba krējuma mērcē (taisni vai jābrīnās, ka citkārt taupīgie senči attiecībā uz gailenēm atļāvušies tādas vaļības!) kopā ar jaunajiem kartupelīšiem un mazsālītiem gurķīšiem noteikti jāieraksta nacionālajā gastronomiskajā kanonā. Tā ir viens no mūsu klasiskākajiem nacionālajiem vasaras ēdieniem, un protams, ka gaileņu sezona sākas tieši ar mērci. Gaileņu mērce ar visu pārējo piederas pie mūsu dzīvesziņas, un, ja neskanētu tik dīvaini, varētu pat teikt, ka gaileņu mērce latvietim ir asinīs.
Protams, ka mērci var ēst un ēst, bet – gaileņu sezona jau nav mūžīga, tāpēc vērts izmēģināt arī citus gaileņu ēdienus, un to nudien ir daudz.
Kaut vai kaut kas tik vienkāršs, kā gailenes pēc īstas lauku modes, kad pēc lielās sēņošanas vairs nav spēka visādiem gatavošanas smalkumiem. Pannā apcep cauraudzīti ar sīpolu, tajos pašos bekona tauciņos arī veselas gailenes un vēl vārītus kartupeļus piecep klāt. Neko vairāk nevar vēlēties! Sēņotāja laime!
Bet, ja nu ir laiks un luste, tad, protams, ar gailenēm brokastlaikā var panākt restorāna cienīgus skatus un garšas efektus. Aromātiska un sātīga gaileņu omlete, apgrauzdētas mazītes, uz kurām uzliek vēl karstu kūpošu omleti un virsū – sviestā saceptas gailenes – šādi ēdieni cilvēku pašu kā tādu gaileni izceļ no dzīves sūnām, tu jūties tāds pacilāts un saproti: te un tagad notiek tā dzīves svinēšana. Un te nu jāsāk skatīties apkārt, vai kaut kur nav kāds auksts prosecco aizķēries. Ja dzīro, tad dzīro!
Gaileņu zupas un biezzupas jau attiecas uz pusdienaika sadaļu, kad kopā ar apgrauzdētu maizīti ar sviestu vai iekožoties no cepeškrāsns tikko izņemtā kraukšķīgā siermaizītē atkal var piedzīvot īstu gaileņu baudu, kad sēņu rūgteno maigumu izceļ vēl kāda lāse trifeļu eļļas, arī jau no zemes nācis produkts savos pirmsākumos.
Gaileņu risoto ir kaut kas debešķīgs, viens no tiem ēdieniem, ko katram vajadzētu piešķirt tiesības pagaršot vismaz reizi mūžā, – bet tad jau, protams, ar vienu reizi būtu par maz. Tas, kas katlā notiek risoto rīsu un gaileņu starpā, nedaudz piepalīdzot otrā plāna lomas spēlētājiem, ir kaut kas brīnumains. Šļuka baltvīna vēl uzkurina kaislības, un, alkoholam iztvaikojot, mēs iegūstam debešķīgi gardu ēdienu. Mēli var norīt!
Jāteic, ka arī dažāda veida pastas lieliski prot savīties ap gailenēm, radot neiedomājami gardas kombinācijas, un dažas receptes pat paģēr, lai gailenes pastai pievieno svaigas – tas ļauj izbaudīt šīs delikātās meža sēnes izsmalcināto rūgtumiņu un svaigumu. Un tad jau pastas vijumi kopā ar krēmīgām mērcēm ierauj gailenes savās orģijās, un baudītāji var pat aizmirst, cik nepaklausīgi ap dakšiņu vijas pasta, tam vairs nav nozīmes.
Bet ja nu dzīves proza mazliet atrauj no dakšiņu virpināšanas un gastronomiskas poēzijas, nesagrieztas gailenes var mierīgi, ar cieņu un bez kādas pārdabīgas virpuļošanas apcept vecajā, labajā, melnajā čuguna pannā ar kārtīgu sviesta pikuci. Un tādas gailenes iederēsies jebkurā kompānijā – piemēram, salātos ar kartupeļiem, tomātiem, apceptu papriku un cukini un kraukšķīgiem ledussalātiem. Un arī būs lieliski un garšīgi. Gailenes, viņas ir tādas – viņas ikvienu maltīti padara par maziem svētkiem.
"Tasty" gaileņu kolekcijas receptes, cerams, iedvesmos gan paveikt patīkamo nacionālo gastronomisko pienākumu – pagatavot gaileņu mērci – , gan izmēģināt kaut ko jaunu.