Kāds piebildīs: un viss vēl tik dārgs... Jā un nē, gurķus, tomātus, dilles un lociņus veikalos var dabūt jau sen un vairs ne par "pirmo" cenām. Tirgus arī vietējie labumi sāk piepildīt, un cenas lēni, tomēr slīd uz leju. Ziemas krājumu veidošanai vēl par agru (nu, ar dažām lietām gan tomēr jāpasteidzas), bet gardi un veselīgi paēst – pašā laikā. Un bonusā vēl klāt tā labā sajūta, ka ar savu pirkumu esi kādu vietējo zemnieku atbalstījis.
Kas mums jau ir un ko var baudīt pilnā sparā
Vietējie tomāti, gurķi, loki, dilles, zaļie salāti jau labu laiku lielveikalu plauktos (zaļumi tos, šķiet, ne brīdi nav pametuši!), un šobrīd arvien pieejamāki. Ja cilvēkam ir tomāts, gurķis, kāds sīpols (te gan mēs esam gaidu stadijā, jo jaunie vēl gauži pamazi, bet vecie savukārt pamīksti, nu jāzlīdzas kaut kā nebūt) un krējums – tas jau ir ēdiens, un ļoti gards paēdiens. Ja klāt vēl ar mizu vārīti jaunie kartupelīši, kārtīgi pārkaisīti ar dillēm – Dievu ēdiens!
Vai arī salāti ar lokiem, dillēm un jaunajiem, ņiprajiem redīsiem – nu ko vēl? Ko vēl, es jums prasu, vajag laimei? Kādu gaļas gabalu varbūt? Nav liegts, nav liegts, grilēšanas vaina!
Par salātiem runājot – nu te nu arī cilvēks var izvērsties, radot tādus garšu salikumus milzu bļodās, par ko Mišelini pat sapņot nevar, jo liels tajos smalkajos restorānos nekas nav. Bet cilvēks parastais savā "mājas Mišelinā" tak var darīt, kā vēlas un piegriezt kaut vašbļodu pilnu ar salātiem, pieķerot kādas garšīgas nezāles klāt un vēl aizdarot pēc sirds vēlēšanās, sākot no mazprocentu kefīra un beztauku jogurta, beidzot ar krējumu visprocentīgāko un treknāko!
Starp citu: var tomēr arī restorāna cienīgus skatus panākt, ja salātus gatavo ar zaļumiem un mazītiņiem apaļiem jaunajiem kartupelīšiem, vārītiem un viegli apceptiem. Klāt rukola, spinātu lapiņas, smalki sagriezti zaļie salāti, kāda uz pusēm pārgriezta paipalas oliņa, kāda smalka mērcīte, piemēram, medus ar olīveļļu un citronu, ja gribas, var smalki sagrieztu saceptu bekonu piebērt klāt – izskatās smalki un instagramīgi, un ir sātīgi un garšīgi. Patiesībā – tie paši kartupeļi, gaļa un salāti, tikai kombinācija cita. Tas jau viens no vasaras skaistumiem – ka gribas vairāk eksperimentēt, un jaunie dārza labumi to ļauj un tieši uz to iedvesmo!
Par to, ka dārza zaļumi to vien gaida, kā iemesties līdz kaklam kādā aukstajā zupā, par to jau pat lieki runāt – lai ko tur teiktu par to desu un citām sastāvdaļām, bet bez zaļumiem neviena aukstā zupa, balta, zaļa vai rozā, vēl nav iztikusi. Tāpat kā cilvēks neiztiek bez aukstās zupas, bet nu tur jau sezona lielā gabalā, vai ne?
Vēl cilvēks nedzīvo bez mazsālītiem gurķīšiem – un tas nu ir jūnija gardākais un skaistākais ķiplokainais kraukšķis, un nav pilnīgi nekādu šķēršļu, lai mazus, ņiprus gurķīšus ar nogrieztiem galiem neiemestu minerālūdenī vai maisiņā ar sāli un ķiplokiem, vai kāda nu katram tā metode, un baudītu, baudītu, baudītu...
Kas ienāk un jāsāk baudīt
Jaunie kartupeļi, burkāni, bietītes, kāpostiņi, protams, zemenes, spināti – ir klāt, šogad viss grūtāk un ilgāk audzis un audzināts, bet nu ir!
Par jaunajiem kartupelīšiem gan "Tasty" jau rakstījis slavas himnas un mīlas poēmas, gan paši varbūt jau esat novārījuši, ēduši un teikuši: neko vairāk nevajag! Tā ir – pirmie! Tā ir tā pirmo, vietējo burvība un vienkāršības skaistums.
Jūnijs ir jauno kartupelīšu slavas mēnesis, tas ir fakts, un visvienkāršākās lietas, ko liec klāt – zaļie salāti, gurķi, tomāti, redīsu ripas, biezpiens, varbūt pat kāda siļķe – viss ir karalisks savā vienkāršībā un neticami garšīgs.
Ak, un jaunie dārzenīši – tik sprigani, kraukšķīgi, svaigi, ka, liekas, grēks, tādus vārīt, jāgrauž svaigi! Un pamazām arī zirnīši sāks parādīties. Ak, kas tas par debešķīgu ēdienu – jauno burkānu un zirnīšu biezenis miltu un saldā krējuma mērcītē... Īsta bērnības vasaru garša.
Vai jauno dārzeņu piena zupa – te jau gan domas, saprotams, dalās, kā ar daudziem tādiem ēdieniem. Bet daudziem arī tā ir vasaras bērnības gardā, siltā zupiņa, pēc kuras saldajā nāk rabarberu debesmannā vai pirmās pašu dārza zemenes ar pienu...
Kas aiziet un kas jāieziemo tagad
Sparģeļi aiziet uz neatgriešanos (līdz nākamajam gadam, protams) – jūlijā jau vēl būs veikalos, bet – nebūs tas. Vietējo svaigums un kraukšķīgais lūziens nevar būt nevienam tālu ceļu braukušam sparģelim. Un jājautā, vai tādu vajag? Tāpēc sparģeļus ir jābauda tagad, šajās dienās – salātos, ceptus, vārītus, ar prošuto, ar zemenēm, kā tikai sirds kāro! Un jādomā, kā ieziemot, lai ziemas salātiem, picām un citiem kārumiem var pielikt klāt un ar baudu un ilgām atcerēties vasaru.
Arī pirmās vasaras skābenes un rabarberi ir jābauda tagad – līdz Jāņiem. Pēc tam skābeņskābe tajos satrakosies, un cauri būs. Jāvāra skābeņu zupas, jāēd skābeņu bagāti salāti, jātaisa skābeņu saldējumi, uzputeņi un viss, ko vien ar skābenēm var izdarīt. Un jāliek saldētavā ziemai!
Rabarberi – tas pats stāsts. Debesmannas, ķīseļi, klimpas, plātsmaizes, kūkas, krambli, visi iespējamie kārumi un gardumi ir jāsteidz baudīt. Un jāliek saldētavā ziemas krājumiem, jāvāra ievārījumos un čatnijos.
Protams, nav jau tā, ka skābeņu un rabarberu sapnim strīpa pāri, ja tagad nepagūs. Bet visi pirmie rabarberi jārauj ārā, un skābenes jāpļauj nost. Jāgaida otrā kārta – bet kad tas vēl būs, kad vēl tas izaugs? Kuram patīk gaidīt, galu galā, un vai vēlāk būs vairāk laika? Tāpēc ar rabarberu un skābeņu ziemas krājumiem labāk tikt galā tagad, jūnijā. Un, protams, baudīt – baudīt pēc pilnas programmas un visos veidos!
Tāds tas jūnijs – tik ļoti baudāms. "Tasty" dalās ir receptēm, kas, cerams, jūs iedvesmos gardām vasaras maltītēm.
