Vadīt hokeja spēli – tas prasa spēku. Stratēģiski plānot spēles iznākumu, uzmundrināt mūsējos, garīgi samīcīt konkurentus; vērot tiesnešu darbības un neprašas vajadzības gadījumā sūtīt ziepēs, dillēs vai pie kuģa (atkarībā no nodarījuma smaguma), turklāt komentēt ne tikai spēles norisi, bet vienlaicīgi komentēt arī komentētājus – uh! Sakiet, ko gribat, bet būt par hokeja spēles vērotāju ir ļoti smags darbs. Ar tukšu vēderu to darīt nevar.
Skaidrs, ka pirmā diena paiet nemanot ar veco, labi uzticamo televizora vērotāja komplektiņu, kāds nu kuram tas izveidojies: vēss dzēriens un čipsi no pakas, riekstiņi no bundžas, pica no kastes vai, ja tā laicīgi padomāts, vēl šis tas garšīgs no zēniem ar zilajām un zaļajām kastēm uz muguras. Bet ko ēdīs rīt? Kā dzīvot tālāk? Nervi būs beigti, tas jau tagad skaidrs, bet nevar jau vēl arī kuņģi sabojāt, ēdienu no pakām vien ēdot!
Sena gudrība gan vēsta, ka hokeja līdzjutējs ir kā kosmonauts – bezsvara stāvoklī apēdīs kaut zobu pastu no tūbiņas. Sazin kur tādi murgi rodas? Ir arī tādas hokeja vērotāju sievas, kas vīrieša barošanu hokeja čempionāta laikā salīdzina ar trīsgadīga bērna ēdināšanu: galvenais, lai pēc tam to visu var uzsūkt ar putekļu sūcēju un izmazgāt no dīvāna. Bet nebūsim nu tik politnekorekti – galu galā, arī sievietes skatās hokeju! Un arī sievietes grib kaut ko garšīgu, vērojot aizraujošus spēka paņēmienus.
Vārdu sakot, hokeja čempionāts mums ir dots, lai legāli un ar pilnu spēku nodotos visdažādāko našķīšu darināšanai, ko kopīgi notiesāt pie zilajiem ekrāniem ar melno ripulīti notikumu centrā. Runājot par tiem trīsgadīgajiem bērniem, zināma taisnība ir: līdzjutēju uzkodām nav jābūt tādām, kas izšķīst pirkstos vai visu noķēpā ar majonēzi. Arī ēdieni kā mākslas darbi diez vai būs vietā – nu kuram tagad laiks novērtēt no gurķa izgrieztu rozi? Vienkārši, garšīgi, pikanti, kraukšķīgi – tādai ir jābūt hokeja uzkodai. Tāpat kā hokejam: uzkod – un ir! Met – un vārti!
Skaidrs, ka nekad nevar nošaut garām ar klasiku. Nu nevar veikalā pirkti un sazin kad gatavoti ķiploku grauzdiņi konkurēt ar mājās sviestiņā svaigi grauzdētiem, ar pašrocīgi ierīvētu ķiplociņu... Un kurš hotdogs var būt gardāks par mājās ceptām cīsiņmaizītēm? Cik tur tā darba – atkausējam kārtaino mīklu, ieliekam cīsiņu pa vidu un krāsnī iekšā! Kas par smaržu un garšu! Ja nu galīgi gribas satrakoties, var jau cīsiņu ietīt bekonā un tad likt krāsnī izčurkstināties – gaļā ir spēks, un kārtīgam līdzjutējam spēka vajag daudz!
“Tasty” novēl skaistas uzvaras, izcilas spēles un gardus uzkožamos! Idejas atradīsi mūsu sportiskajā, pikantajā un garšīgajā uzkodu kolekcijā.