Veģetārās pavārmākslas eksperte Dita Lase priecājas, ka ledusskapja saldētavas izmantojam arvien vairāk: "Saldēšanu mēs esam iemācījušies, malacīši! Man pat dažkārt liekas, ka cilvēki tagad saldē vairāk nekā vāra – ja galīgi vairs neko nevar iebāzt saldētavā, pat ar kāju pieminot, tad tikai ķeras pie vārīšanas un konservēšanas. Un tā ir ļoti laba tendence!"
Viena lieta ir visu samest saltētavā ziemai, cita lieta – atkausēt. Īpaši ar dārzeņiem reizēm gadās tā, ka atkausējot ir īsta ķēpa – viss labums iztek šķidrumā, un negribas pat klāt ķerties. Kādi ir saldēšanas knifi?
"Attiecībā uz dažādu dārzeņu saldēšanu jāpadomā, ko un kā saldē," saka Dita Lase. "Ja sasaldēsi zaļus kabačus vai ķirbjus, atlaidinātiem būs tikai šķiedras, viss pārējais iztecēs. Saldēti un atlaidināti Briseles kāposti vispār ir kaut kas pretīgs. Būtu es Briseles kāpostu ministre, es aizliegtu tos saldēt vispār, saldēšana tos pilnīgi sabojā.
Lai dārzeņi nemainītu tekstūru pēc atlaidināšanas, tos pirms saldēšanas ir jāsagatavo: jāsavāra, jāpacep vai vismaz jākarsē. Piemēram, ķirbi es izcepu cepeškrāsnī, mīkstumu ar karoti salieku maisiņos – un saldētavā iekšā. Kad velku ārā, ķirbis nekā neatšķiras no tāda, kāds bija tikko izcepts. Un tad var gan krēmzupu gatavot, gan ķīseli, gan želeju vai kādu desertu, mērci – visu ko. Kabačus, ķirbjus, puķkāpostus, pupas pirms saldēšanas vajag katru mazliet termiski apstrādāt, tad atsaldētiem tiem ir daudz labāka struktūra."
Ir laiks piepildīt ledusskapi! Dalāmies ar saldēšanas receptēm no "Tasty" krājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
