Angļi to sauc par gana pīrāgu, mēs to saucam vienkārši par kartupeļu un maltās gaļas sacepumu. Angļi vai latvieši, gani vai biroju darbinieki un mājsēdes nogurdinātie – sacepuma jautājumā mūs absolūti vieno galvenā problēma: vai ir, no kā sacept.

Maltās gaļas paciņa vai maišelis ir viens – bet kā ar kartupeļiem? Protams, maltās gaļas un kartupeļu sacepumam kartupeļus var novārīt speciāli (ar visu mizu, lūdzami! Jūs to nenožēlosiet!). Bet, ai, cik gudri dara tie, kas, vārot kartupeļu biezputru, vāra to visvislielākajā katlā – tā, ka paliek pāri. Nākamajā un, kazi, arī aiznākamajā dienā sanāk glauna un ļoti garšīga maltīte. Tāda jau arī ir vēsturiskā izcelsme šim sildošajam un sātīgajam ēdienam: pēc svētdienas glaunajām vakariņām pāris nākamajās dienās sagrabināt pieliekamajā dzīru paliekas un dziļajā cepešpannā visu sacept cepeškrāsnī tā, ka nenoēsties.

Sulīga maltā gaļa, apcepta kopā ar sīpolu, tuč tuč čili un pipariņu dziļajā cepampannā – un kartupeļu biezputras kārta pa virsu, kas cepoties sasūcas ar gaļas labumu un kam virsiņa apcepinās brūngana ar mazliet apdegušām biezputras vilnīšu galotnītēm, ko uzreiz gribas nolauzt un iebāzt mutē... Pat labums! Pats labumiņš!

Nebūsim sīkumaini – maltā gaļa nav obligāta, ja ir kāds cepeša atlikums, to var sagriezt gabaliņos, to var mazliet sačurkstināt kopā ar speķīti un sacept kopā ar sīpoliņu – būs labu labais pamatiņš.

Kartupeļu un maltās gaļas sacepums viennozīmīgi ir viens no tā saucamajiem komforta ēdieniem. Dievs viens zina, kā klājas aitām, kad gans saēdies tādu sacepumu, īpaši, ja palaimējies to dabūt karstu – no tādas laimes var arī nogurt un sagribēt saldi nosnausties.