Kas gan nekaiš pilsētas cilvēkam – ieej lielveikalā, nopērc dārzeņus, dažkārt pat glīti safasētus, nomazgātus un pat nomizotus, nes tos mājās un liec tik katliņā iekšā. Var jau, protams, arī aiziet līdz tirdziņam, kur katru kabacīti un ķirbīti var aptaustīt, rokās pavārstīt – vai gana stingrs? Laukos tā lieta ir vēl vienkāršāka – burkānu, ķirbju, kabaču dobe turpat aiz sliekšņa, kartupeļu lauks arī tepat, arī dilles var plūkt pēc vajadzības. Tik vien kā sāls, pipari un citas garšvielas no bodes jāsagādā. Tā kā šis ir uzvarošais ķirbju un kabaču laiks, tad šodien parunāsim par šiem dārzeņiem – par vēsturi, ieguvumiem veselībai, nāksim klajā ar ieteikumiem namamātei, kā arī pārlūkosim dažādo "Tasty.lv" recepšu klāstu.

Ķirbju dzimtā ir ļoti daudz sugu. Pie tam katram šīs dzimtas pārstāvim ir sava vēsture. Galvenais dzimtas pārstāvis, protams, ir ķirbis. Savukārt visiem zināmie kabači un patisoni ir ķirbju pasuga.

Par ķirbju dzimteni pieņemts uzskatīt Ameriku. Pēc Plīnija liecībām senie romieši no trauku ķirbja gatavoja dažādus traukus un pat vīna mucas. Šim nolūkam ķirbī iztaisīja caurumu, ielēja verdošu ūdeni un, atmiekšķējot ķirbja mīkstumu, to izvilka ar koku. Berot smiltis un lejot ūdeni, skaloja, līdz ķirbja iekšējās sieniņas pilnībā attīrījās. Pēc tam izžāvēja un lietoja kā trauku.

Par trauku ķirbi minēts arī visvecākajos Ķīnas rokrakstos, kur to uzskatīja par augļu karali. Ķīnas imperatora dārzā bija speciāli sakņu dārzi šādu ķirbju audzēšanai. No tiem veidoja kausus, no kuriem imperators cienāja sevišķi izcilus augstmaņus. Dzira tika iegūta no šo ķirbju mīkstuma. Savukārt ķirbju sēklas lietoja senajā medicīnā. Tās uzskatīja par vērtīgām gremošanas uzlabošanai.

Kādi ir ieguvumi no šiem dārzeņiem?

Ķirbji un kabači ir ļoti veselīgi. Tiem ir samērā neliels kokšķiedras un liels ūdens saturs, tādēļ tie maz kairina kuņģi un zarnas. Bez tam tie izvada no organisma ūdens pārpalikumu. Ķirbji un kabači satur daudz kālija sāļu. Ķirbim dzelteno krāsu nosaka karotīna saturs.

Tā kā ķirbji satur līdz 5% cukura un maz skābju, tos plaši izmanto sukādu un pastilu gatavošanai. Kabači salīdzinājumā ar ķirbjiem satur mazāk cukura, bet vairāk minerālsāļu, tauku un C vitamīna. Bez tam tie ir vērtīgs vara avots.

Namamātes ievērībai

• Lai kabačus ilgāk saglabātu, tos ieliek polietilēna maisiņā vai emaljētā vanniņā, neaiztaisot ar vāku, un uzglabā ledusskapja apakšējā daļā.
• Visgaršīgākie ir nelieli kabači (līdz 20 centimetriem gari).
• Jāizmanto nenogatavojušies kabači.
• Jaunus kabačus, kas paredzēti pildīšanai vai sautēšanai, nav ieteicams mizot. Gatavāki kabači jāmizo un no tiem jāizņem sēklas.
• Vislabāk cept mazus kabačus ar visām sēklām.
• Lai ķirbju garša nepasliktinātos, tie pēc vārīšanas jānotecina.
• Ķirbji derīgi uzturā arī nevārītā veidā. Ķirbjus organisms izmanto viegli, tos var ietilpināt pat diētisko ēdienkartē. Taču jālieto jaunākie, maigākie augļi.
• Kaltētas ķirbju sēklas ir ne tikai veselīgas, bet arī garšīgas. Tās var lietot mandeļu vietā, cepot cepumus vai piparkūkas.
• Patisoni, kuri pēc formas atgādina šķīvi, ir īpaša ķirbju suga. Tos gatavo tāpat kā ziedkāpostus. Visas receptes, kurās tiek izmantots ziedkāposts, derīgas arī ēdienu pagatavošanai no jauniem patisoniem.
• Izmanto tikai nenogatavojušos patisonus. Visspecifiskākais un tajā pašā laikā izplatītākais patisonu kulinārais apstrādāšanas veids ir konservēšana sālījumā (7% sāls, 1% etiķskābe), pievienojot mētras, lauru lapas, piparus, ķiplokus, pētersīļu un diļļu zaļumus.
• Konservētus patisonus pasniedz kā uzkodas pie gaļas un zivju ēdieniem.

Jā, ķirbji un reizē arī kabači ir rudens dekoru ikona. Bet arī svaigs ķirbis tev var ļoti noderēt! Daudzveidīgos rudens dārzeņus var ēst dažādos sāļos un arī saldos ēdienos, tos ir pavisam viegli izaudzēt un vēl vieglāk pagatavot, tieši tāpēc tiem vajadzētu būt regulārai rudens recepšu sastāvdaļai. Lai iedvesmotu tevi izmantot šīs dabas veltes, zemāk piedāvājam iecienītākos veidus, kā pagatavot ķirbjus, kabačus un patisonus gan svaigā, gan konservētā veidā. Lai izdodas!

Raksta tapšanā izmantota informācija no Zojas Orlovas grāmatas "Dārzeņi uzturā".