Ko celt galdā 4. maijā? Katram neatkarības atjaunošanas gadam – pa receptei
Foto: Shutterstock

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir svētki, kam vēl īsti nav izveidojušās tradīcijas ēdienkartei. Skaidrs ir viens – jābūt baltam galdautam, bet, ko uz tā īsti likt? Atkārtot 18. novembra ēdienkarti? Aizņemties Ziemassvētku receptes? Kas piedien uz galda svētkos, kas svinami maijā?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

4. maijs ir kā pirmais pirkums internetā – it kā gribas nopirkt, bet īsti nevar saprast vai patiks, vai derēs, vai garšos. Saprotams, ka mums ir, ko svinēt un šo dienu nevajadzētu pārvērst tikai par mazdārziņa uzrakšanu, logu mazgāšanu vai seriālu skatīšanās dienu. Apsēsties pie svētku galda kopā ar savējiem, kaut vai tikai uz garu pusstundu, saskandināt glāzes par Latviju un vecvecākiem. Nav svarīgi vai tas ir brokastu, pusdienu vai vakariņu galds. Arī galda atrašanās vieta var būt kā mājā vai uz balkona, tā terasē vai dārzā.

Ja laikapstākļi un lokācija atļauj, tad noteikti jāizmanto iespēja svinēt ārpusē. 18. novembris šādi iespēju apgrūtina, tāpēc 4. maijā meklējam smuku vietu zem birstošiem ķiršiem vai plūmēm un svinam!

Ko tad likt galdā? Svētki ir salīdzinoši jauni un tradīcijas veidojas pamazām. Nav pareizas vai nepareizas formulas. Katru gadu var mēģināt jaunu variantu un tas, ko gribas atkārtot, jau pretendē uz tradīciju.

Pārskatot savas arhīva fotogrāfijas nākas secināt, ka manos 4. maija svētkos vienmēr bijusi cepta zivs – forele, zandarts, menca, Latvijā tapis dzirkstošs dzēriens un desertā parasti citronu tarte ar bezē cepurīti, kas piebērta saldētām brūklenēm. Ja neskaita svešzemnieku citronu, tad caur un caur latviski.

Un kāpēc gan ne? Ja svinam Latviju, tad ceļam galdā latviešu produktus! Apejam grieķu zemenes, atstājam plauktā Normandijas mīdijas, spāņu dzirkstošo vīnu pietaupām citai ballītei, itāļu vītinātajai gaļai un sieriem arī nāksies pagaidīt. Ko tad šajā laikā mēs varam likt galdā, lai tas būtu pilnīgs "Made in Latvia"?

Zaļumu kaudze ar redīsa ordeni

Ja novembrī pilni pagrabi un pieliekamie ar rudens veltēm, tad maijā dārzi vēl ir tikai ceļā uz jauno ražu. Taču, lai uzservētu pilnu bļodu salātiem, nav nemaz jāiet uz siltumnīcu vai dārzu – pilnas pļavas un grāvmales ar jauniem nezāļu dzinumiem! Tad vēl papildinājums no siltumnīcas – pirmās dillītes, lociņi un redīsi! Pēdējais, starp citu, perfekts Latvijas karoga lomas atveidotājs salātu bļodā. Pasakaini! Ja vēl uz palodzes aug dīgstu kaste, salāti top karaliski.

Sparģeļi un murķeļi


Vislabāk, protams, būtu, ja 4. maijs būtu baraviku un gaileņu sezonā, jo tad latviešiem nebūtu daudz jāgudro, ko likt galdā – sēņu mērcīte un jaunie tupeņi! Taču nekas nav zaudēts! Latvietis sēnes atradīs visu gadu – vai tie būtu murķeļi pavasarī, vai arī sasaldētās baravikas, kas saceptas sviestā, vai skaisti samarinētas beciņas burkā.


Siera kalni un piena upes


Maijs latviešiem izsenis bijis arī ne tikai ziedoņa mēnesis, bet arī piena upju mēnesis. Tieši maijā govis nāca slaucamas, tika cepts jaunpiens un bezpiena mēneši bija beigušies. Tagad piens pieejams visu gadu, tādēļ grēks galdā necelt mūsu pašu piena produktus. Un latvieši – kā lielie, tā mazie uzņēmumi un mājražotāji prot no piena radīt gardas lietas kā svētkiem, tā ikdienai. Siera izlases, biezpiena saldās un sāļās versijas, saldais krējums, kas pārtop putukrējuma kalnā, sviests, kas dāsni jāpievieno receptei vai jāatjauc ar kaņepju staku, jo īstena latvieša sviests tak ir kaņepju sviests.

Pašu medīts un makšķerēts

Latvijas meži un ūdeņi ir tik bagāti, ka vērts celt kādu velti arī svētku galdā. Pat, ja zivis un medījumu gaļa nav visbiežāk gatavotais ēdiens tavā virtuvē. Tas ir vēl viens iemesls, lai to pagatavotu. Kādēļ gan tā vienīgā reize gadā, kad to dari nevarētu būt 4. maijs? Ja tomēr negribas meža un ezeru veltes celt galdā, neaizmirsīsim arī vietējos audzētājus – jēra stilbs vai vistas cepetis nemaz nav sliktāki par mežacūkas kotletēm.

Deserti ar bērnības garšu

Celt galdā omes mantoto buberta recepti vai krustmātes atstāto rolbiskvītu ar putukrējuma pildījumu ir ne tikai gardi, bet simboliski. Tas ir labākais, kā godināt tos, kuri cīnījās par to, lai mēs varētu dzīvot brīvā valstī. Lielākoties šie deserti ir arī aktuālajās karoga krāsās. Par galveno svētku desertu derēs ikviena ģimenē pārbaudīta un vairākkārt pagatavota recepte.

Galda rota – torte

Svētkos jābūt tortei – lielai vai mazai, bet jābūt! Kā nu bez tās! Vislabāk, protams, pašceptai, bet nebūsim lepni – ja pašam ar laiku tā pagrūtāk vai cepeškrāsns saplīsusi, tad atbalsti vietējos ražotājus! Galu galā veikali piedāvā tādas opcijas, kā jau izceptus kūku biskvītu un bezē apļus – atliek tikai papildināt ar krēmu un izrotāt.

Lai balts galdauts, patriotiska ēdienkarte un pateicība sirdīs!

Seko Tasty arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ko likt galdā valsts svētkos Valsts svētku ēdienkarte Ražots Latvijā
0
Latvijas svētku receptes
0
Brokastis
0
Launags
0
Pusdienas
0
Vakariņas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form