Foto: Shutterstock
Zinātnieki izrēķinājuši, ka janvāra trešajā pirmdienā esot risks sajuties pagalam drūvīgi. Un vēl tā baisā vētra! Tieši tādām dienām kā šī domāta kārtīga, sirsnīga paēšana. Garšīgs, karsts ēdiens ir kā maza laimīte, ko iespējams apēst un vismaz uz brīdi sajusties labāk. Tieši tas, kas vajadzīgs!

Dienās, kad lidlauks pārāk tāls, kad gribas kaut ko un nezin ko, kad tā kā spārni dīgst, tā kā zem segas čokuriņā saritināties prasās, – tādās dienās ēdiens ir kā mamma arī tad, ja mammas nav klāt, kā mierinošs apskāviens, kā maza ballīte kalna būdiņā, kur krāsnī omulīgi sprakšķ uguns un tu esi siltumā un drošībā, kamēr ārā plosās vētra un pasaule cenšas neaiziet bojā.

Un šādās dienās parasti izvēlamies visvisgaršīgākos, bieži vien arī kalorijām bagātākos ēdienus, bet šādās dienās jau kalorijas neskaita. Galvenais ir komforta sajūta, ko šāds ēdiens sniedz gandrīz acumirklī. Ne velti ir tāds jēdziens kā komforta ēdiens. Vistas zupiņa, makaroni ar sieru, liela krūze kakao, pankūkas ar zaptes kaudzi, saldējums – visa kaste saldējuma, karstas kanēļmaizītes – kas nu mums katram sagādā baudu un laimīti, jaukas atmiņas un drošības sajūtu.

Savā ziņā ar komforta ēdieniem ir kā ar Ameriku. Tā mierīgi dzīvoja savu dzīvi arī pirms to atklāja Kristofors Kolumbs. Arī komforta ēdieni, protams, pastāvējuši vienmēr, pirms tikuši nosaukti par komforta ēdieniem. Visos laiko cilvēks gribējis ne tikai paēst, bet arī garšīgi paēst, un katram ir savs mīļais, mierinošais ēdiens, kad viss ir slikti.

Pastāv uzskats, ka jēdziens "komforta ēdiens" pirmo reizi izmantots 1966. gadā, kad kāds amerikāņu laikraksts rakstījis par to, ka pieaugušie liela emocionāla stresa apstākļos mēģina šo stresu remdēt ar ēdienu, kas atgādina bērnību un to bērnības laimīgo drošības sajūtu, kāda bija, ēdot mammas vārīto vistas zupu. Raksta nosaukums bijis: "Skumji bērni mēdz pārēsties". Patiesi vārdi, ko tur teikt...

Foto: Shutterstock

Komforta ēdieni visiem liek justies labāk. Ne velti par klišeju filmās kļuvušas tādas ainas, kur pamestas un nelaimīgas sievietes ēd saldējumu no visa iepakojuma, kur pamesti un nelaimīgi kovboji iebarikādējas mājās un durvis atver tikai kārtējās picas piegādātājam utt. Saldējums, frī kartupeļi, picas, kartupeļu biezputra, karsta šokolāde, makaroni ar sieru – tie ir klasiski komforta ēdieni. Protams, tiem ir daudz variāciju, un katram ir savs mīļākais mierinošais laimes ēdiens.

Foto: Shutterstock

Visus komforta ēdienus vieno tas, ka pārsvara tajos visos ir daudz ogļhidrātu, daudz tauku, daudz sāls vai cukura, daudz kaloriju – viss šis burvīgais kokteilis iespaido smadzenes un paveic savu triku. Dažas ķīmiskas reakcijas – un salūts! Uz brīdi sajūtam emocionālu apmierinājumu un komfortu. Tieši to, ko no komforta ēdiena arī sagaidām.

Foto: Shutterstock

Protams, te ir riski: te jau arī sākums tai emocionālajai ēšanai, par ko bieži runā dietologi. Smadzenes ātri saprot vienkāršāko veidu, kā sajusties labi – ēdiens, ēdiens, ēdiens! Līdz ar to komforta ēdiena labajām īpašībām un efektiem ir arī blaknes: smadzenes var pierast negatīvās emocijas nevis mēģināt saprast un attiecīgi risināt, bet vienkārši – apēst... Ja komforta ēdiens kļūst par vienīgo risinājumu emocionālās spriedzes brīžos, tad tas var nebūt labs risinājums, tas nu ir jāatzīst. Tādēļ der sevi maķenīt pieskatīt šajā ziņā.

Foto: Shutterstock

Vēl kāda lieta, kas vieno komforta ēdienus: tie ir ātri un vienkārši sasniedzami. Tie vai nu atrodami ledusskapja saldētavā, vai ir vienkārši un ātri pagatavojami. Jo tad, kad sagribas to savu mīļēdienu, to vajag tagad un uzreiz, vai ne? Ja nu šovakar ir tā, ka kaut ko ļoti gribas, bet nevar saprast, ko, iedvesmojies no "Tasty" komforta ēdienu recepšu klāsta!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!