Rudzu rausīši ar kartupeļu un burkānu pildījumu nu jau arī citur pasaulē simbolizē Latviju, jo trīs gadus atpakaļ tieši Kurzemes tradicionālie sklandrauši kļuva par Latvijas pirmo pārtikas produktu, kura ražošana aizsargāta Eiropas Savienības līmenī.
Kam tad ir obligāti jābūt tradicionālo sklandraušu sastāvā? Tās ir tikai pāris pavisam vienkāršas un visiem pieejamas sastāvdaļas – rupja maluma rudzu milti, kartupeļi un burkāni.
Sklandraušiem ir sena vēsture – tā priekšteči bijuši ugunskura oglēs cepti neraudzētas rudzu mīklas plāceņi. Par raušu garo mūžu liecina arī tas, ka mīklas sastāvā bijuši vien rupja maluma rudzu milti un ūdens. Nav izmantots arī raugs, kas Latvijas teritorijā parādījies tikai ap 12.–13. gadsimtu.
Kad Kurzemes hercogistes laikā Latvijas teritorijā sāka audzēt burkānus un kartupeļus, neraudzētās rudzu mīklas plācenis pārtapa par rausi ar pildījumu. Mīklai uzlocīja malas, lai viss labums neiztecētu ugunī, un uz pamatnes kārtām lika kartupeļus un burkānus.
Rauša uzlocītās malas vizuāli līdzinās žogam, tāpēc radās nosaukums sklandrausis, jo ar vārdu "sklanda" seno kuršu valodā tiek apzīmēta slīpa, nolaidena aizsargsiena. Kurzemnieku senči sklandrausi esot dēvējuši arī par dižrausi un žograusi.
Tradicionālā sklandrauša pamatnes diametram jāiekļaujas 8–14 centimetros, lai izceptais rausītis ar bagātīgo pildījumu, mielojoties būtu ērti rokās noturams.
Gatavs sklandrausis ir 1,5–2,5 cm biezs. Tam raksturīga skaista, dzeltenīgi oranžā krāsa un viegli saldena garša. Virspusē var būt pārziesta arī krējuma kārtu, pārkaisīta ar kanēli vai ķimenēm. Iekožoties sklandrausī, patīkami pārsteidz raupjās rudzu mīklas pamatnes kontrasts ar pildījuma maigo, saldi krēmīgo garšu.
Sklandraušus parasti bauda aukstus ar tēju vai pienu. Ja arī tev radās kārdinājums pamieloties ar šiem latviskajiem kārumiem, smelies iedvesmu un noderīgus padomus kādā no piecām "Tasty" sarūpētajām receptēm!
