Ziemassvētkiem piederīgs ir bagātīgs mielasts, nesot nākamajam gadam pārticību un auglību. Svētki tika svinēti 12 dienas un arī galdā tika celti vismaz 12 dažādi ēdieni, stāsta folkloriste Aīda Rancāne.
Ziemassvētku galvenais ēdiens bija ķūķis – cūkas šņukurs vārīts kopā ar grūbām, zirņiem un pupām. Tieši tādēļ Ziemassvētku vakaru sauca arī par ķūķa vakaru. Noteikti tika cepta svaiga maize, plāceņi, rauši, plātsmaizes un pīrāgi. Dažādos veidos cepa arī gaļu un desiņas, ko pasniedza ar sautētiem skābiem kāpostiem, kāļiem un bietēm, kuriem vēlākos gados piebiedrojās kartupeļi, burkāni un ķirbji. Desertā cepa ābolus, aizdarītus ar medu, dzērvenēm un lazdu riekstiem vai vārīja rupjmaizes zupu ar kaltētiem augļiem. Viss, kas bija izaudzēts un sarūpēts, tika celts svētku galdā.
Laika gaitā latviešu virtuve dažādojās un bagātinājās, no muižām ienāca tradīcija Ziemassvētkos cept piparkūkas, vārīt bubertu un pasniegt to ar dzērveņu ķīseli. Sālīto gurķu un sēņu vietā galdā sāka parādīties marinēti gurķīši un sēnītes, bet vārītās gaļas vietā pasniedza dažādus cepešus, klāt liekot ogu mērci. Toties zirņus sāka vārīt un pasniegt atsevišķi ar čurkstinātiem čirpuļiem un ceptiem sīpoliņiem.
Galdā vienmēr tika liktas lielzvīņu zivis, no kurām visiecienītākās bija karpas, jo lielās zvīņas simbolizē naudu un ienākumus.
Latviskās virtuves un ēst gatavošanas tradīcija ir dzīva un mainīga, pārveidojoties līdzi ar mums. Nekas nav un nekam nav jābūt sastingušam un nemainīgam. Viss, kas audzis mūsu zemnieku sētās, mūsu dārzos un mežos, ir latvisks, tas ir savējais un tāpēc tradicionāls. Mūsu mājās ienāk arvien jaunas garšas, jauni ēdieni, bet cauri laikiem saglabājas mūsu latviskā kaislība uz gardu un bagātīgu ēdienu, krāšņiem svētkiem, jo bagāts galds dod svētību un auglību nākamajam gadam. Lai vairojas mīlestība, iecietība, pārticība un gudrība!
Klasiskais rasols
Koča jeb ķūķis
Koča jeb ķūķis - grūbu putra ar žāvētu speķi un sīpoliem.
Pelēkie zirņi ar speķi un ceptiem sīpoliem
Pelēkie zirņi ar speķi un ceptiem sīpoliem ir latviešu nacionālās virtuves klasika. Tie ir piemēroti ne tikai, lai tos celtu galdā ikdienā, bet arī latviskos godos.
Zoss cepetis ar karamelizētiem āboliem
Pildīts cāļa cepetis ar kraukšķīgu garoziņu
Ja meklē jaunas idejas, kā pagatavot veselu, cepeškrāsnī ceptu vistu, izmēģini šo recepti, kas nāk no saulainās Spānijas. Sulīgais sīpolu, paprikas un ķiploku pildījums gaļai piešķirs īpašu aromātu, bet kraukšķīgumam - brūna rīvmaizes garoziņa!
Cepti kāļu salmiņi ar sinepju mērci
Karsta un smaržīga uzkoda no latviešu virtuvei tik tuvā kāļa. Šoreiz kālis pagatavots gluži kā frī kartupelīši, klāt pasniedzot pikantu sinepju mērcīti, kam pievienoti arī mārrutki.
Krāsnī cepti rāceņi
Štovēti kāposti ar medu un kūpinātu gaļu
Štovēti kāposti ar medu un kūpinātu gaļu gardi gan karstā, gan aukstā veidā.
Alū sutināts cūkas cepetis ar kraukšķīgu glazūru
Cūkas cepetis ir žanra klasika, ar ko nav iespējams nošaut greizi - sulīgs, aromātisks, ar kraukšķīgi-pikantu glazūras garoziņu, tas gluži vai kūst uz mēles. Pasniedz cepeti ar svaigiem salātiem un visi būs laimīgi.
Speķa pīrādziņi svētkiem
Ar valriekstiem pildīta karpa
Daudzās ģimenēs tradicionālais Ziemassvētku vai Vecgada vakara ēdiens ir cepta karpa. Šim gadam iesakām izmēģināt ar valriekstiem un olām pildītu karpu.
Krāsnī cepti āboli ar mandelēm, rozīnēm un saldējumu
Medus rauši
Tradicionāls latviešu godu kārums - medus rausis, tik piemērots rudenīgajam laikam, kad jau bagātīgi pieejams svaigais šī gada medus.
Maigais buberts ar skābenu dzērveņu mērci
Vienkārši, bet ļoti gardi - buberts ar skābenu dzērveņu mērci.
