Lai rastu ieskatu Latgales raksturīgajās garšās, piedāvājam "Cālis.lv" virtuves sadaļas dalībnieku pieredzes stāstus par to, kādi tad labumi tika un joprojām tiek galdā celti un baudīti Latgales pusē, saglabājot oriģinālo rakstības stilu.
"Pirmais, kas iešāvās prātā iz bērnības: skābu kāpostu zupa, kur zupā neliek kartupeļus, bet kartupeļus vāra atsevišķi ar visu mizu. Ēd zupu un kartupeli piekož klāt."
"Pati gan neesmu no Latgales, taču ir nācies pabūt viesos pie radiem, un tur vienmēr iecienītais ēdiens, bez kura es nevarēju iedomāties svētku vakariņas bija "griusle" – kartupeļu biezenis. Nekur citur nebiju ēdusi tik gardu kartupeļu biezeni, un cik zinu tad viss noslēpums slēpās tajā, ka tika vārīts no miltainiem kartupeļiem, klāt lēja ļoti treknu pienu, jo, kā jau katrā lauku sētā, bija sava gotiņa, un, protams, neiztikt bez saldā krējuma, un tad to visu ilgi un dikti ar koka karoti kūla. Tupeņu putra pati mutē kusa!"
"Plānās, sāļās pankūkas ar speķa mērci. Šo mana baba arī taisīja, viņa gan bieži cepa ar gaļu, ne tikai speķi. Un zaļiem lociņiem klāt un skābu krējumu dažreiz (bet, es pieļauju, ka tās izvirtības bija vairāk citu – jaunākās paaudzes mājinieku – dēļ). Un vēl viņa taisīja tādu kā lielu kartupeļu pankūku pa visu pannu, kam klāt bija kāda druska žāvētas gaļas/speķa, to visu tad cepa kā kūku cepeškrāsnī. Aizmirsu, kā šo sauca, bet bija savs nosaukums arī."
""Krupņiks ar guļbim" – šai latgaliešu zemnieku mājās vārītajai zupai izmanto gaļas buljonu, kam pievieno putraimus un kartupeļus ("guļbi", "buļvi" – kā nu kurā pagastā). Ņem pašu nobarotas cūkas kauliņus, noskalo un liek katlā ar aukstu ūdeni. Uzvāra, noputo, pieber sāli, ieliek veselu notīrītu sīpolu un uz mazas liesmas vāra buljonu. Kad gaļa gandrīz mīksta, pieber miežu putraimus. Brīdi pavāra, tad pieliek sagrieztus kartupeļus. Beigās pieber maltus melnos piparus, sakapātus zaļumus (dilles, pētersīļus, lociņus), samaisa un noņem no uguns. Gaļu var celt galdā divējādi. Kauliņus var izņemt no zupas un pasniegt atsevišķā bļodā, lai katrs tos ņem un noskrubina pats. Ja saimniecei vairāk vaļas, gaļu var atdalīt no kauliņiem, sagriezt un ielikt atpakaļ katlā. Zupu pasniedzot, šķīvī liek karoti krējuma."
- Īpaša loma Latgales kulinārajā mantojumā ir šmakovkai. Te atradīsi idejas, kā šmakovku izmantot ēst gatavošanā
""Guļbišņīki" – īsts latgaliešu virtuves gardums ir pildīti veltnīši, ko gatavo no vārītiem kartupeļiem (guļbiem). Kartupeļus izvāra mīkstus. Samīca ar stampiņu vai samaļ ar gaļas mašīnu. Pievieno olas, maltus melnos piparus, sāli un samaisa. No masas ar rokām veido plācenīšus. Vidū liek pildījumu – stienīšos sagrieztu kūpinātu cūkgaļu, ko pārkaisa ar rīvētu sieru. Plācenīšu malas saņem kopā un, plaukstās apviļājot, izveido garenas formas veltnīšus. Tos liek katliņā ar sakarsētu kaimiņu novadā audzētu un spiestu rapšu eļļu. Vāra, līdz veltnīši kļūst zeltaini brūni un uzpeld. Gatavos ar putu karoti izņem, liek uz restītēm, lai notek tauki, tad bļodā un novieto uz plīts malas siltumā. Pasniedz ar sēņu mērci, pašu sālītām vai saldētām sēnēm. Tās uz pannas sacep kopā ar sīpoliem. Beigās pievieno pāris karotes krējuma. Guļbišņīku pildījumam var izmantot dažādus produktus – malto gaļu, sieru, biezpienu, kāpostus, sēnes."
"Manos laukos cieņā bija "tarkaunīki" - uz smalkās rīves sarīvēti, nospiesti kartupeļi, ko cepa krasnī, izlīdzinot uz plāts un pa virsu saliekot trekna, sālīta speķa "ielāpus". Bezgala trekns un bezgala gards paēdiens!"
"Mana Latgales babeite novārīja makaronus (parasti bija sālsūdenī novārīti), šķīvī pasniedza makaronus ar nedaudz šķidruma, šķīvī lēja klāt svaigi slauktu pienu un lika klāt nedaudz sviesta. Rezultātā piena zupai nebija tās riebīgās plēves, kas bija Kurzemes omammas piena zupā."
"Mana vecāmamma bija dzimusi augusi Latgalē. Viņa cepa oļinieku – olām piemaisa nedaudz miltus, pielej lauku pienu un cep maisot uz sīki sagriezta lauku speķīša. Sanāk kā kultenis, tikai tāds biezs un sātīgs paēdiens. Vēl tāds pats, tik bez olām, bija miltenieks."
"Nezinu vai latgaliešu ēdiens, bet babiņa taisīja. Miltus samīca ar olu un biezpienu. Samīca, izrullē desiņas un sagriež ik pa 4-5 cm. Liek vārīties sālsūdenī. Ēd ar skābu krējumu."
"Manas babas firmas ēdiens: vecu biezpienu (lai nav pirmā svaiguma) sajauc ar olām, šķipsnu sāls un pipariem. Uzkarsētā pannā aptaukšķē smalki sagrieztu cauraudzīti un sīpolus. Kad gaļas "circeņi" paliek caurspīdīgi, liek klāt biezpiena-olu masu un cep, līdz masa paliek vijīga. Es jums teikšu – tas gan ir viens brangs paēdiens. Otrs ēdiens ar bērnības garšu ir kartupeļu desas. Iztīrītās cūku zarnās caur gaļas maļamo mašīnu ar speciālu uzgali sapilda pildījumu, kas sastāv no rupji rīvētiem kartupeļiem, smalki sagriezta cauraudzīša, ķiplokiem, sīpoliem, ķimenēm, sāls, pipariem un "čoskām" ( īsti nevaru izskaidrot kas tas ir, bet tas ir gaļas produkts, kas paliek katlā izkarsējot samaltus gaļas taukumus - tādi kā skraukšķīši). Tad desas izkārto uz plāts un liek cepeškrāsnī cepties (pirms tam desas jāsabaksta ar adatu, lai neplīst – tas man bērnībā parasti tika uzticēts. Gatavas desas ēd ar krējumu. Mēli var norīt. Ā, un vēl kartupeļu klimpu zupa: uz smalkās rīves sarīvē kartupeļus, stingri nospiež sausus, masai pievieno sāli un piparus (iespējams, ka arī olu, bet par to es neesmu pārliecināta) no masas taisa bumbiņas (kā frikadeles) un vāra ūdenī, uz vārīšanās beigām pielej klāt pienu. Ēd ar sviestu vai krējumu (vai abiem)."
""Murcovka" – palielā māla bļodā sagriež rudzu maizi gabaliņos, kumosa lielumā, pievieno smalki sakāpātu sīpolu, uzkaisa sāli, uzlej vārītu aukstu ūdeni un pievieno linsēklu eļļu (maslu). Murcovka man pašai garšo bez ūdens, tikai maize, sīpoliņš, eļļa linsēklu un sāls. Murcovku nekādā gadījumā nevāra, tas nav nemaz tā domāts. Tas vairāk tāds gavēņa laika ēdiens, man vasarā arī tīri labi garšo, citreiz vēl iegriežu kādu aukstu kartupeli, sanāk tādi kā salāti, un veselīgi noteikti."
"Babiņa kādreiz taisīja "zacirku" vai "zacerku". Tā ir tāda piena zupa ar ļoti smalkām klimpiņām. Viņa taisīja mīklu un tad drupināja ūdenī nevis ar karoti laida klimpas. Lūk, tā bija piena zupa – super! Vēl sviestiņu lika iekšā un bērniem tējkaroti cukura. Pieaugušajiem cukuru nedeva likt zupā. Recepte ļoti vienkārša: visas proporcijas uz aci (mīklas strēmelītēm jābūt sausām, lai nelīp pie rokām), miltus var pakāpeniski piebērt: 1 ola, milti, sāls un cukurs. Miltus uzber kaudzītē, pieliek olu (kaut kas līdzīgs, kā mājas, pelmeņus taisot), sāli un cukuru un, ar pirkstiem virpinot, saberž visu masu nelielās strēmelītēs, liek vārīties pavisam nelielā ūdens daudzumā un, kad strēmelītes mīkstas, pievieno pienu. Var likt uzreiz pienā, bet esmu slinka maisītāja un piens parasti pierauj, jo tā masa ir visai miltaina. Pasniedz ar sviestiņu. Ātri, lēti un garšīgi. Bērniem ļoti garšo."
- Izlasot šo padomrakstu, apgūsi pavisam vienkāršu, Latgales pusē iecienītu paņēmienu, kā no kartupeļiem pagatavot "rīsus" gardam piena zupas aizdaram.
"Auzu ķīselis man garšo joprojām – tāds skābens un īpatnēju garšu. Ome skābēja ķīseli siltā vietā un vienmēr vēl iemeta dažas maizes garoziņas, lai ātrāk ierūgst. Kad nav gavēnis, tad liek klāt vēl sviestiņu jau gatavam un piedzer pienu. Vismaz mūsu mājās tā darīja."
"No bērnības, ciemojoties pie attālākiem radiem vasarā Latgalē, atceros kļockas ar biezpiena pildījumu, pašcepto rudzu maizi un paštaisīto sviestu, bija arī izcilie mīkstie sieri (ar olām) un parastie cietie sieri, paštaisītas gaļas ruletes un galerti un desas, skābi kāposti un skābu kāpostu zupa. Bija arī viskautkas no zivīm, jo ezeri blakus, zivju galerti."
"Mana babiņa samala vārītos kartupeļus, pievienoja sāli, olu un miltus. Samīcīja un izveltnēja uz galda, tad grieza rombiņos un cepa sviestā vai eļļā. Siltus ēdām ar krējumu. Mani bērni ar labprāt ēd."
"Vecmāmiņa bija no Latgales, viņai bija savas firmas receptes. Kā vienu no pirmajām atcerējos "pliku" burkānu sautējumu, ar kuru viņa vienmēr mūs sagaidīja atbraucot. Vislabāk garšoja speķa maizes un sūkalu pankūkas (tādas biezas ar caurumiņiem), kuras mutē kusa. Tad vēl jauno biešu lapiņu zupa, mmm...dikti garda. "
Lai kopīgiem spēkiem neļautu Latgales babiņu kulinārajam mantojumam aiziet nebūtībā, mudinām "Tasty" lasītājus dalīties ar latgaliešu tradicionālajām receptēm – gan komentāros, gan sūtot tās uz receptes@delfi.lv
Lai labi garšo!