Meža sēņu pēdējā benefice. Piedalās baravikas un citas sēnes

Kur sēnes, tur latvietis ar grozu un nazi! Miera nav visu gadu! Protams, ne visi sēņotāji to dara cauru gadu. Vieni krituši uz murķeļiem, citi atzīst gailenes, bet vēl kādi neko citu bez baravikām grozā neliek.

Taču aktīvākā sezona parasti ir no jūlija līdz oktobrim. Taču neba pēc sēņu zortes vien var sadalīt sēņotājus. Sēņu mīlestība ir tikpat dažāda kā pašas sēnes. Vieniem patīk lasīt sēnes, tā ir viņu meditācija, kaislība un azarts, otriem atkal lasīt nepatīk ne sitams (pie šīs grupas es pieskaitu sevi), bet ēst, o, jā! Mērcītēs, risoto, kaviārā, marinētas burciņā. Trešajiem atkal patīk sēnes gatavot un pārstrādāt dažnedažādos veidos, sākot ar klasisko mērci, beidzot ar kaltētu sēņu pulveri. Neliegsimies, vēl vairāk par gatavošanu viņiem patīk arī uzslavas.

Ceturtie ir sēņu tīrītāji. Ja vien nav aizraujošs seriāls fonā vai šo procesu nepasludina par sēņu retrītu, tad šīs grupas dalībnieki tomēr to dara piespiedu kārtā. Protams, viens cilvēks var pārstāvēt visas šīs grupas, var būt kombinācijas lasītājs–ēdājs vai gatavotājs–ēdājs. Tikpat labi var būt tīrītājs–gatavotājs vai lasītājs–gatavotājs.

Esmu bijusi arī tīrītāja lomā. Pērnais vīratēvs bija kaislīgs sēņotājs, ja precīzāk – baravikotājs un bekotājs, kurš ņēma atvaļinājumu sēņu sezonā un brauca uz savām sēņu vietām katru dienu, bet mēs ar vīramāti cerējām, ka šoreiz būs tikai viens vai divi grozi, jo skaidra lieta, ka raža bija jāiztīra un jāpārstrādā tajā pašā vakarā, kas ievilkās līdz naktij.

Vasara ar sēnēm nebija dāsna, bet laikam 2022. gads negrib, lai viņu to ar sliktu vārdu, tāpēc nolēmis kompensēt vasaras neizdarības ar brangu sēņu ražu. Jābrauc tik mežā un jāuzrīko pēdējo sezonas sēņu dzīres!

Nelikt grozā indīgās sēnes, lasīt nebojātās un pareizi pagatavot, tās ir lietas, ko it kā visi sēņu kaislības skartie zina, bet atkārtošana nekad nenāk par ļaunu. Lūk, "Apotheka" farmaceites Mārītes Šukeles ieteikumi, lai pēc sēņošanas nav jāapmeklē aptieka vai vēl ļaunāk – slimnīca.

Uzmanīgi – indīgs! Starp vairākiem simtiem sēņu, kas aug mežā ir daudz indīgu. Mūsdienās ir iespējas ar aplikācijas palīdzību tās atpazīt. Atruna, ka "re kur meža dzīvnieks, tārps vai putns to sēni ēda, tātad tā nav indīga" nestrādā! Mēs esam cilvēki, ne dzīvnieki! Ja ir šaubas par kādu sēni– labāk atstāt mežā!

Bojātām sēnēm grozā nav vietas! Arī augstvērtīgas ēdamās sēnes, ja tās ir bojātas vai pāraugušas, var būt bīstamas cilvēka veselībai. Tāpat pēc salasīšanas sēnes nedrīkst ilgi uzglabāt svaigā veidā, jo siltumā tās ātri bojājas.

Sēņošanas vietai ir nozīme! Galīgi nav laba ideja sēnes lasīt rūpnīcu, izgāztuvju vai braucamo ceļu tuvumā, vietās, kur ir paaugstināts gaisa piesārņojums, jo tur sēnes būs uzsūkušas kaitīgās vielas, nebūs ēdamas un var būt kaitīgas veselībai.

Sēnes salasītas – nesabojā apstrādājot! Uzturā nav ieteicams lietot termiski neapstrādātas sēnes, tāpēc vairums sēņu veidu pirms lietošanas jānovāra aptuveni piecas līdz desmit minūtes. Atsevišķas sēnes, piemēram, alksnenes un vilnīši, jāvāra līdz pat 20 minūtēm. Pēc vārīšanas sēnes jānoskalo, jānotecina no tām liekais ūdens, bet pēc tam tās var gatavot, kā iecerēts, piemēram, apcept vai pievienot mērcēm. Bez iepriekšējas novārīšanas drīkst gatavot baravikas un gailenes.
Sēnes iespējams marinēt, sālīt, apcept taukvielās, kaltēt un sasaldēt. No kaltētām sēnēm var pagatavot arī sēņu pulveri, ko ziemā pievienot zupām, mērcēm vai sautējumiem. Katram apstrādes veidam piemīt atšķirīgas nianses, kam jāpievērš uzmanība, lai sagatavotās sēnes būtu ēdamas pēc iespējas ilgāk – piemēram, ja sēnes iecerēts kaltēt, tās pirms tam nedrīkst mazgāt. Sālītās sēnes pirms lietošanas vairākas stundas jāmērcē aukstā ūdenī, lai atbrīvotos no lielā sāls daudzuma un tikai tad tās var pievienot ēdieniem.

Bez alkohola un trekniem produktiem! Sēņu šūnapvalkos atrodama organiska viela hitīns – tā apgrūtina gremošanas procesus un fermentu piekļūšanu uzturvielām. Lai sēņu ēdieni neradītu diskomfortu un gremošanas traucējumus, sēnes nevajadzētu kombinēt ar trekniem produktiem, piemēram, treknu gaļu vai krējuma mērcēm. Ja latviskā dzīvesziņa tomēr pieprasa gan labi daudz krējuma, gan cauraudzīti, jāatceras ievērot mērenība. Tāpat sēnes nebūtu vēlams lietot kopā ar alkoholu, jo tās var pastiprināt toksisko vielu iedarbību. Ja tomēr pēc maltītes, kuras sastāvā ir sēnes, ir smaguma sajūta vai citi nepatīkami simptomi, to mazināšanai var palīdzēt zāļu tējas. Piemēram, piparmētru un fenheļa tēja palīdz pret vēdera sāpēm un uzpūšanos, savukārt, kumelīšu tēja nomierina organismu brīžos, kad kuņģis cīnās ar liela pārtikas daudzuma sagremošanu.

Lai izdevušās sēņošanas dzīres!

Un neaizmirstam mūsu senču mutvārdos nodoto vēstījumu :
"Sēņotāji, sēņotāji
Rītos ilgi neguļat
Vāverīte, gudra sieva
Tā tās sēnes nolasīs"