Piemēram, pedantiskie vācieši iesākumā atdala olu baltumus no dzeltenumiem, katrus no tiem putojot atsevišķi, tādējādi rezultātā iegūtā omlete ir īpaši gaisīga un čagana.
"Sviesta nekad nevar būt par daudz," – tā skan viens no zināmākajiem izsmalcinātās franču pavārmākslas postulātiem, kurš, protams, tiek ievērots, arī cepot omleti, kuru sviestiņš padara īpaši sulīgu, bet Provansas garšaugi gādā par neatkārtojamu garšu buķeti.
Itālieši savu iecienīto omleti fritatu sāk cept uz pannas, dāsni papildinot ar sieru, šķiņķi vai citām kārdinošām sastāvdaļām, bet cepšanu pabeidz krāsnī. Brokastīs apēdod krietnu šķēli fritatas, izsalkums tevi ar garantiju nemocīs līdz pat pēcpusdienai.
Fetas siers un olīvas ir galvenie grieķu omletes trumpji, savukārt spāņi, gluži kā liela daļa latviešu, jau brokastīs nevairās ieturēties "pa nopietno", bez sirdsapziņas pārmetumiem un kaloriju skaitīšanas vienā pannā "saprecinot" olas ar kartupeļiem.
Sāc savu dienu garšīgi un jau no paša rīta apgūsti ko jaunu, izvēloties kādu no mūsu piedāvātajām septiņām omlešu receptēm, lai brokastotu Eiropas labākajās tradīcijās.
Lai labi garšo!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
