Rauga mīkla ir vispacietīgākā, mazprasīgākā un arī itin vienkārši pagatavojama. Tā ir kā pūkains mājdzīvnieks, ko, labi pabarojot un sasedzot, var izaudzēt par milzu zvēru, kurš gatavs stāties gardo pīrādziņu, bagātīgo plātsmaižu, kanēļa bulciņu un siera raušu armijā.
Rauga mīkla manā bērnībā nozīmēja pīrāgus, zaptsmaizītes un mazus baltmaizes kukulīšus, ceptus malkas krāsnī. Lai pie šiem gardumiem tiktu, bija vesels rituāls – ome krūzītē uz plīts malas atdzīvināja raugu, sajaucot to ar cukuru un pienu. Tad tika nocelts lielais siets un mums, bērniem, bija atļauts izsijāt miltus. Tie tik skaisti bira uz lielā virtuves galda! Tad raugs tika savienots ar miltiem, šķērsām lielajai bļodai, kurā tika iejaukta mīkla, tika nolikta koka karote, pats trauks sasegts ar linu dvieli un nolikts uz mūrīša. Un tad tas notika... Mīkla sāka augt kā tāds balts kaķēns, kurš stundas laikā sasniedza milzu runča apmērus un sāka kāpt ārā no bļodas (koka karote šo procesu nedaudz nobremzēja). Tad ome balto bēgli sapliķēja ar sviestu, sabārstīja ar miltiem un savaldīja. Un sākās rauga mīklas otrais izlaušanās mēģinājums. Otrā reizē tā no bļodas kāpa lēnāk un smagāk, atkal tika sapliķēta un pēc trešā izlaušanās mēģinājuma pārtapa pīrāgos un smalkmaizītēs.
Rauga mīkla ir patiesi vienkārša, kā tāda zemnieku meitene, atšķirīga no savām miltu māsām – kārtainās, plaucētās un smilšu mīklas, kuru gatavošanā samērā strikti jāievēro proporcijas.
Rauga mīkla gatavošanā pieļauj improvizācijas – viena sviesta karote šurp vai turp, viena miltu sauja vairāk vai mazāk – galarezultāts nemainīsies. Galvenais ir mīklu kārtīgi samīcīt un uzraudzēt, ļaujot tai kāpt no bļodas ārā.
Vienīgais klupšanas akmens šīs mīklas pagatavošanā ir raugs. Tas ir tāds neprognozējams dzīvnieciņš, kurš dažreiz aug labi, bet dažkārt apvainojies sēž trauka dibenā un nemaz nedomā celties augšup. Te nu katrai saimniecei jāatrod savs uzticams ražotājs, jāeksperimentē un jāpiebaro raugs tā, lai tas sniedz vēlamo rezultātu. Ja nekas cits nelīdz, tad jāsāk dusmīgi lamāties, jo latviešu tautas ticējumos šis paņēmiens minēts ne vienreiz vien! Piemēram, Straupē saka: "Lai maize labi rūgtu, mīcot labi jāskaišas." Savukārt Raunā ir recepte, kā maizi bez rauga izcept: "Maizi iejaucot, vajag bārties vai citu tādu troksni taisīt, tad maize labi rūgst arī bez rauga."
Tikmēr Rīgas pusē maizes rūgšanu garantēja vien dusmīga cilvēka piesaukšana: "Maizi cepot, piesauc tā cilvēka vārdu, kas dusmīgas un ātras dabas. Kad sauktais atsaucas, tad maizes mīcītājs atbild: "Rūgsti raugā!" Tad maize ātri uzrūgst."
Taču Tirzas pusē labu mīklu varēja iegūt smejoties:
Kad maizei raugu lej klāt, tad jāsmejas, lai labi rūgst.
Bet varbūt maize jāmīca un jācep tikai miesās kuplām dāmām, jo kā vēsta paruna, kāda saimniece, tāda maize, bet Seces pusē iesaka: "Maize jāmīca resnām meitām, tad maize ir mīksta un briedīga. "
Tā vai šā, bet galu galā mīkla uzrūgst un ir gatava šauties krāsnī pīrāgu, maizes, picas pamatnes vai plātsmaizes formā.
Rauga mīklai vienlīdz labi der gan sausais raugs, gan svaigais.
Rauga mīkla akceptē tās glabāšanu ledusskapī pāris dienas, tā pieļauj arī sasaldēšanas opciju. Vēl mīklai patīk, ja, gatavojot pīrādziņus vai smalkmaizītes, tai atļauj uz pannas vēl nedaudz piebriest, pirms likt krāsnī.
Lai raugs labi rūgst un gardi pīrāgi!