Tikai mieru! Nekas jauns nav jāizdomā, nekādas amerikas nav jāatklāj; viss, kas apslīcis, augšāmcelsies, viss, kas salijis, izžūs. Turi kājas siltumā, ceri uz labāko un kurini plīti vai slēdz iekšā cepeškrāsni. Viss, kas jāizdara, jāizdomā, kā sevi šovakar uzmundrināt.
Viss vienkāršais un sen zināmais, kas dara cilvēku laimīgu, jau ir izdomāts. Vismaz šovakar. Bet tās izvēles... Jaunie kartupelīši ar sulīgām kotletēm un zaļajiem salātiem krējuma un kefīra mērcītē. Karbonāde ar tauciņu un kraukšķīgu maliņu. Vistas zupiņa, kas sasilda līdz kaulam un dvēselei... Makaronu sacepums ar siera kārtiņu pa virsu, kas šur tur sacepusies zeltaina. Visu gribas, bet visu nevar! Un nevajag jau arī.
Vasaras komforta ēdieni no ziemas dvēseli un vēderu sildošajiem ēdieniem pārāk daudz neatšķiras: sātīgumiņš, treknumiņš, viss sacepts līdz zeltaini brūnai maliņai vai virsiņai, atkarībā no ēdiena, kaut kas karsts un krēmīgs, kaut kas kreptīgs un kraukšķīgs – un izēšanās garantēta, uz brīdi var atslēgties no vispasaules nelaimēm.
Tomēr vasarā viss vienkāršāk: piegriez bļodu ar gurķiem un tomātiem, apber ar sāli, iemaisi krējumu... un puse darba paveikta. Salāti peld tajā īpašajā tomātu un gurķu suliņas, krējuma un sāls maisījumā, ko principā kādam vajadzētu patentēt un sākt ražot. Popularitātē pārspētu visu 50 piegaršu jogurtus un slaveno skābu kāpostu suliņu, iespējams, arī!
Vai lielā bļodā zaļos salātus sajauc kopā ar dillēm un redīsu ripiņām, pieber sāli un šļuku kefīra – darīts! Puse vakariņu jau galdā! Un, ja iepriekšējā vakarā tālredzīgi ielikti gurķīši mazsālīties – tad šīs dienas vakariņas jau ir izdevušās.
Kad ar vakariņu veģetāro pusi tikts galā, atliek vien izvēlēties gaļas paveidu. Un te nu ir tā: ja tev vēl šovakar ir spēks turēties pretī tādam salikumam kā zaļie salāti ar jaunajiem kartupelīšiem, kas apvārtīti dillēs, un svaigi ceptām, maigām un sulīgām kotletēm, – tad marš, atpakaļ uz darbu!
Taču nav jau teikts, ka ir tikai viens variants, kā nobeigt šo slapjo un visumā nogurdinošo dienu. "Tasty" piedāvā 67 dažādas iespējas, kā šovakar iesildīt virtuvi un atgūt dzīvesprieku. Tā ir laime, kad visa ģimene vakarā atkal tiekas pie vakariņu galda. Tādas laimes nekad nevar būt par daudz.
