Slavenās franču sīpolu zupas vēsture aizsākusies senajā Romā – jo sīpoli bijuši lēts un pieejams dārzenis visos laikos, un nabadzīgiem romiešiem tāda zupa piepildīja vēderus itin labi. Nākamais slavas gājiens sīpolu zupai sākās pirms vairākiem gadsimtiem Parīzes tirgus rajonā. Vietējo traktieru ēdinātāji saprata, ka tirgotāju, piegādātāju un vēlo vakaru strādnieku masas jāpabaro ar ko sātīgu, ekonomiski izdevīgu un tādu, ko var viens un divi pagatavot no sagatavēm – un sīpolu zupa ar siera grauzdiņu bija tieši tas, kas vajadzīgs. Tūlītēja labsajūta, pilns vēders – un merci beaucoup monsieur (liels paldies, kungs)!
Sīpolu zupa ir arī modernās Francijas ēdienkartes lepnums – esot Parīzē, to kaut reizi nobaudīt ir obligāts pasākums, un ir daudz vietu, kur jūs dabūsiet sīpolu zupu ar skatu uz Eifeli (patiesību sakot, Eifelis Parīzē ir, kur vien pagriezies). Francijas laukos sīpolu zupa joprojām ir populārs kāzu otrās dienas paēdiens.
Taču arī latvietim, atgriežoties mājās no mitra, drēgna novembra tur ārā, pienākas kaut kas vēderu un sirdi sildošs – un drusku tā kā elegants. Franču sīpolu zupa ir tieši tāds ēdiens. Variāciju tai ir daudz. Ir, piemēram, ļaudis, kas necieš to, ka grauzdiņš ar sieru tiek uzlikts uz zupas – kāds tur vairs grauzdiņš, kas piesūcies ar visu labumu! Var darīt citādi – zupu noslēgt ar kārtīgu siera cepurīti un siltu, kraukšķīgu, ar ķiploku sviestu ieziestu bageti nolikt blakus šķīvim.
"Tasty" dalās ar sīpolu zupas receptēm un knifiņiem, kā to pagatavot izcili. Tev izdosies! Bon appétit!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
