Draugi par manu ēdiena nosaukumu – stūķis, vīpsnā, pat pašausminās: "Nu kā kaut ko tādu var izdomāt?!" Un kurš restorānā pasūtītu ēdienu ar tik fonētiski neglītu nosaukumu? Bet kā citādi nosaukt ēdienu, kur sastūķēti visi pārpalikumi, un, ko paēdot, ir pamatīga sāta sajūta?
Taču nav liegts stūķi pārdēvēt par sātīgo sautējumu, ilgo vārekli vai brango sutinājumu.
Tātad, vakariņas jāgatavo, stāvēt pie plīts nav ne laika, ne gribēšanas. Arī uz bodi pēc pelmeņiem skriet negribas. Laiks vērt vaļā ledusskapi, pieliekamo, virtuves plauktus un skatīties kā no drusciņ-drusciņ pagatavot daudz-daudz, tā lai pietiek vairākām dienām un vēl sasaldēšanai. Saskumis žāvētās desas galiņš? Lieliski! Aunazirņi, kas palikuši pāri no humosa gatavošanas? Izcili! Aizgriezta paprika, kas sākusi sažūt? Brīnišķīgi! Tas viss noderēs!
Visēdāju (veģetāriešu skapī, saprotams, gaļa pāri nebūs palikusi) stūķim parasti ir sešas pamatlietas, uz kā tas balstās.
Dārzeņi
Burkāni, kas tā arī netika līdz sulai un ir nedaudz saguruši, baklažāns, kas palicis pāri no rullīšu gatavošanas, sīpoli, kartupeļi, ķirbji, batātes... Tas viss būs lielisks pamats stūķim. Ja šķiet, ka būs pa īsu, ieskaties saldētavā – burkānu un zirnīšu maisījums ir pelnījis pārtapt stūķī!
Taukvielas
Ja gribi nedaudz austrumniecisku piesitienu, ņem kokosriekstu eļļu, ar tās līdzdalību stūķis būs maigāks, bet vienlīdz labi noder arī eļļa. Taču ja skapī aizķēries nedaudz speķa, tad var iztikt tikai ar to.
Gaļa un tās produkti
Žāvētas desas, cīsiņi, aizvakardienas cepetis, vistas fileja, kas tā arī nesagaidīja pārtapšanu Kijevas kotletē, – tas viss noderēs.
Pākšaugi
Pupas, zirņi, lēcas – izmērcēti un izvārīti vai konservēti – lieliski papildinās dižo sautējumu.
Konservi
Stūķis ir lieliska iespēja kā tūristu brokastu "tušonkai", kas pieliekamajā stāv kopš pēdējā laivu brauciena (vai mājsēdes laikā skolā izsniegtās pārtikas pakas), tā konservētu tomātu kārbai, kas iepirkta, jo "bija tik lēti, gan jau izdomāšu, ko iesākt". Vienlīdz labi noder arī konservētā kukurūza vai pupiņas.
Garšaugi un garšvielas
Sīpoli un ķiploki ir neiztrūkstoša stūķa sastāvdaļa, ja to nav, tad jābūt radošam ar garšvielām.
Ķimenes, Svanetijas sāls, Provansas garšaugi, čili, sinepju sēkliņas, kurkuma... Stūķa gatavošana ir lieliska arī ar to, ka nākas pārskatīt un sakārtot garšvielu plauktu.
Starp citu, ja stūķī dominē tomāti, tad iesaku pievienot nedaudz kanēli un cukuru, lai noņemtu intensīvi skābo tomātu garšu.
Brīdī, kad viss sagriezts un salikts pa bļodām, jāatrod dziļa vok panna vai vienkārši liels katls, kur uzkarsē taukvielas un pa vienam sāk pievienot sagrieztās sastāvdaļas. Kad viss apcepināts, pievieno šķidrumu – tomātu konservus, buljonu vai vienkārši ūdeni. Un tagad sākas pasākuma dārgākā daļa – sautēšana – ja tas tiek darīts uz elektriskās plīts, tad stūķis būs dārgs. Jāsautē, līdz visas sastāvdaļas mīkstas un garša apmierina pavāru.
Var ēst tāpat, bez piedevām, bet var pasniegt ar kādiem graudaugiem: putraimiem, rīsiem vai griķiem. Droši var bagātināt ar rīvētu sieru vai dāsnu karoti krējuma.
Lai labi garšo!
Bet, ja prāts nenesas uz brīvo improvizāciju, bet prasās konkrētu produktu saraksts, turpinājumā – 20 dažādas stūķu un sautējumu receptes no neizsmeļamā "Tasty" arhīva"!