Vasaras krāsainie dārzeņi – tā ir garšu, krāsu un faktūru pārbagātība. Apvienoti sautējumā, dārzeņi rada murrājošu labsajūtu un sāta sajūtu, saglabājot vasarīgu vieglumu. Īsta ballīte, tikai jāizdomā, ko šodien gatavot!

Zināma patiesība – jo krāsaināki dārzeņi uz šķīvja, jo labāk! Tā saucamo varavīksnes principu uz šķīvja der ievērot ne tikai estētisku iemeslu dēļ, krāsām piemīt arī uzmundrinošs un labsajūtu raisošs efekts.

Konkrētu krāsu dārzeņiem piešķir dabiskie pigmenti. savas bioloģiskās aktivitātes dēļ tie organismam noderīgi līdzīgi kā vitamīni un minerālvielas.

Lai dārzeņi sautējumā saglabātu krāsu un neizšķīstu vienā putrā, jāatceras dārzeņus pievienot sautējumam pakāpeniski – vārīšanās ilguma kārtībā. Piemēram, kāļi, rāceņi burkāni vārīsies mazliet ilgāk nekā kartupeļi, savukārt jaunie kāposti, spināti un citi zaļumi jāpavāra pavisam īsu laiku, lai tie saglabātu krāsu un struktūru. Krāsojošus dārzeņus, piemēram, bietes labāk izvārīt atsevišķi un virumam pievienot beigās, ja vien nevēlies, lai tas ir vienmērīgi rozā.

Dārzeņu sautējumiem nepieciešama pacietība – tie jāgatavo uz mazas uguns, regulāri uzmanīgi apmaisot. Šefpavāri iesaka dārzeņus nepārvārīt, bet daži iesaka tos nevārīt vispār. Vārīšanas vietā dārzeņus var viegli apcept sviestā vai eļļā un likt tos katliņā sautēties savā sulā. Apcepšana jāsāk no "apakšas" – vispirms apcep saknes (sīpoli, ķiploki, burkāni un citas saknes), tad pievieno maigākus dārzeņus, bet lapas un zaļumus necep vispār, tikai pievieno biezenim. Uzkaisot sāli, dārzeņi sāks suloties un mikroklimatā zem katla vāka jauki sautēsies. Ja plānots tos sautēt mērcītē, to pievieno tad, kad dārzeņi jau gandrīz gatavi. No miltu mērcītēm, sautējot dārzeņus, tiek ieteikt izvairīties – kādēļ liekus ogļhidrātus tik veselīgā ēdienā? – kaut arī tas padara sautējumu biezāku. Ja ir vēlme virumu padarīt mazliet tumīgāku, tam pašās beigās var pievienot nedaudz rīvmaizes.