Daudzās valstīs Ziemassvētki tiek svinēti ar tādu vērienu kā nevieni citi svētki. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ tie saistās ar daudzām un dažādām tradīcijām, kuras pieņemts ievērot bez ierunām. Čehijā viena no šīm tradīcijām ir slavenās Prāgas karpas gatavošana. Kopš 19. gadsimta čehiem šis ēdiens ir neatņemama svētku sastāvdaļa, bet arī latvieši Ziemassvētkos esot likuši galdā lielzvīņu zivis, no kurām visiecienītākās bija karpas, jo lielās zvīņas simbolizē naudu un ienākumus.
Čehi tic, ka uz Ziemassvētku galda nedrīkst būt ne kumosa gaļas, skaidrots portālā "Praga-praha". Iespējams, ka šī paraža iesakņojusies tādēļ, ka kristiešiem adventes laiks ir arī gavēņa laiks un Ziemassvētku vakarā, kas ir adventes kulminācija un gavēņa beigas, karpa ir daudz piemērotāks ēdiens nekā trekns cepetis.
Karpu uz svētku galda nedrīkst aizstāt ne ar vienu citu zivi, it īpaši ar jūras, ko pastāv ticējums, ka tādā gadījumā pats savām rokām palaidīsi laimi jūras dzelmē. Bet kāda sena silēziešu leģenda vēsta, ka virs karpas acs atrodas mēness akmens un cilvēkam, kurš Ziemassvētkos to atradīs, akmens nesīs lielu laimi.
Kā tad ir cēlusies Ziemassvētku karpas tradīcija? To neviens īsti nezina. Tiek uzskatīts, ka tās izcelsme meklējama bada laikos, kad karpa bija visvieglāk pieejamais ēdiens. Viena no versijām vēsta, ka sākotnēji audzēt karpas jau 15. gadsimtā esot sākuši franciskāņu mūki, lai piešķirtu dažādību savām maltītēm. 16. gadsimtā saskaņā ar valdības pavēli katrā ciemā bija jābūt savam dīķim. Bet, kad 19. gadsimta sākumā čehiem pienāca grūti laiki, karpas kļuva par pamatēdienu, jo šīs zivis bija ļoti lētas un visiem pieejamas.
Karpa un čehu Ziemassvētku tradīcijas
Apmēram nedēļu pirms saulgriežiem Čehijā karpas ievieto mucās un citās tilpnēs, un izved Prāgas ielās. Tur pārdevēji ar zili nosalušiem pirkstiem (jo ārā laiciņš nav no siltajiem) tirgo karpas visiem, kas vēlas. Vesela rinda ar pircējiem izraugās karpas atbilstoši savai gaumei – pēc formas, lieluma, treknuma un pat pēc zvīņu izmēra, jo arī Prāgas iedzīvotāji, gluži tāpat kā latvieši, tic, ka vienu zvīņu noteikti vajag ielikt naudasmakā, lai pievilinātu veiksmi. To ir jānēsā līdzi līdz nākamajiem Ziemassvētkiem.
Pēdējā laikā Čehijā ir radusies jauna ar Ziemassvētku karpu saistīta tradīcija. Daudzi izvēlas to nevis cept, bet gan tur vannā līdz Ķūķu vakaram (24. decembrim). Šai dienā dzīvā karpa tiek palaista atpakaļ brīvībā. Parasti šo rituālu izpilda visa ģimene kopā ar bērniem. Daudzām karpām pat tiek iedots vārds. Šī tradīcija ar katru gadu kļūst arvien populārāka. Arvien vairāk Prāgas iedzīvotāju pulcējas pie ūdenstilpnēm, lai noskatītos, kā Ziemassvētku karpa aizpeldot pamāj tiem ar asti “uz laimi”.
Tā kā tomēr nav pieņemts svētku galdu atstāt bez karpas cepeša, daudzi čehi iegādājas divas zivis – vienu palaišanai brīvībā, bet otru gardam cepetim. Lai Ziemassvētkos nevajadzētu stenēt, pārēdoties cepeti, kotletes un karbonādes, ņem piemēru no čehiem un šogad pagatavo svētku mielastam karpu (izvēlies kādu no deviņām "Tasty" piedāvātajām receptēm šī raksta beigās), bet zvīņas saliec maciņā sev un saviem mīļajiem, lai nākamais gads jums visiem būtu īpaši veiksmīgs.
