Pēc kādas ballītes bija palikusi pāri kaudzīte ar citroniem, un iešāvās prātā doma – šī varētu būt īstā reize, lai pagatavotu ievārījumu. Pirmo reizi mūžā. Pēc dažādu recepšu apskatīšanas jau gandrīz metu plinti krūmos, jo viss šķita supersarežģīti, bet tad izvēlējos paļauties uz sajūtu – kas gan var noiet greizi ar zapti?
Citronus nedaudz pamērcē un ļoti kārtīgi nomazgā karstā ūdenī.
Griež smalkās šķēlītēs (iesaku nesekot manam piemēram un tiešām griezt smalkās šķēlītēs).
Noteikti izlasa sēkliņas.
Smalki sagriež arī nomizotu ingvera sakni un piparus.
Ber visu katlā, uzber cukuru un vāra, uzmanot un maisot ar koka karoti.
Vārīšanas laiks - pēc sajūtas un garšošanas. Es beidzu vārīt, kad ingvers bija kļuvis caurspīdīgs, bet citronu miziņas – karamelizējušās.
Pilda rūpīgi izmazgātās burciņās (tā kā neplānoju šo ievārījumu ilgi glabāt, ar burciņu pārmērīgu sagatavošanu neaizrāvos).
Liels bija mans pārsteigums, kad no rīta burciņās gaidīja ļoti garda citronu marmelāde ar patīkamu asumiņu. Tie, kam patīk asi ēdieni, noteikti var pievienot vairāk vai asākus piparus.
Ideāla piedeva sieram.
Lai labi garšo!
