Sparģeļi un plaučola iederas vēlajās brīvdienu brokastīs. Un kad tad vēl to pagatavot, ja ne sparģeļu laikā!
Bērnībā, kad piemājas dobē spraucās ārā mazi, resni asniņi kā tādi gumijoti zīmuļi, es nebūt nedomāju, ka tos vajadzētu griezt nost un vārīt. Man tas nozīmēja, ka vasarā varēs plūkt trauslos, zaļam plīvuram līdzīgos zariņus un likt puķu pušķos. Asperāga krūms bija kupls un dāsns. Kā vēlāk uzzināju – manā pagalmā auga delikatese!
Tagad pavasaros man izvārīt sparģeļus ir gluži kā izcept rabarberu kūku – vienreiz sezonā tas jāizdara. Es neko daudz ar zaļajiem skaistuļiem, kas pēc garšas attāli atgādina zaļos zirnīšus, neeksperimentēju. Cenšos izvārīt un nepārvārīt. Parasti sapāroju ar plaučolu un jūtos kā aristokrāte!
Jā, sparģeļiem pats galvenais ir tos nepārvārīt – 2- 3minūtes verdošā ūdenī ir pilnīgi pietiekami. Labāk, lai ir nedaudz al dente , nekā garšo pēc izvārīta zābaka. Pārvārot šos pavasara smukuļus, tie kļūst nebaudāmi.
Vēl viens ieteikum – ja sparģeļiem kātiņš sācis pārkoksnēties, tad bez žēlastības šņikā nost līdz sulīgajai daļai. To var pārbaudīt, katru sparģeļa kātiņu liecot uz pusēm – tajā vietā, kur pats lūzt, tur tad arī jāļauj lūzt! Cietā daļa tiešām ir samērā nebaudāma – kā tāda paveca, stiegraina gaļa, ko saēst grūti un šķiedras ķeras zobos.
Sparģeļus, ja nepieciešams, noskalo.
Nogriež cieto daļu, ja tāda ir.
Sagatavo ledus ūdeni – bļodā ielej aukstu ūdeni un piemet ledus gabaliņus.
Uzvāra ūdeni, pievieno sāli. Kad ūdens burbuļo, liek iekšā sparģeļus.
Vāra 2-3 minūtes, tad strauji atdzesē ledus ūdenī.
Liek sparģeļus pannā, kur jau gaida izkausēts sviests.
Izvāra plaučolas.
Pasniedz sparģeļus kopā ar plaučolu. Var pārbērt ar rīvētu sieru un citām piedevām. Labi garšo ar svaigi grauzdētu maizi.
Protams, sparģeļus var pagatavot daudz un dažādos veidos, jāatrod tikai savējais! Taču jāsāk ar visvienkāršāko – izvārīšanu, jo vārīts sparģelis ir pamats daudzās receptēs.
