Katru vasaru baudām šo ēdienu nedaudz atšķirīgās variācijās, galvenās sastāvdaļas nemainās: gailenes, žāvēta gaļa, kartupeļi, salātlapas, balzametiķis. Viss kopā garšo izcili – katra garša papildina visas pārējās, un šo var ēst pēc katras sēņošanas. Pilnībā pietiktu ar pēdējo bildi, bet saimniecēm par prieku – viss pamazām, lēnā 20 minūšu procesā sabildēts šodien pēc viesošanās mežā.
Ātrajam variantam var novārīt kartupeļus un apcept tos salātiem vai sacept gaļu, kamēr citi lēnām auj kājas – jau pirms iešanas mežā. Ja ir iepriekš novārīti kartupeļi, tad tos vienmēr apcepu sviestā, un tas viennozīmīgi ir ātrāk, nekā nevārītus cept pannā.
Manā fotoreceptē ir nevārīti jaunie kartupeļi ar visu mizu, sagriezti uz pusēm un pannā pagatavoti ar eļļas piedevu. Tas ir mazliet ilgāk, bet ne ilgāk, kā vārīt kartupeļus tad, kad gailenes jau parādījušās mājās. Ja kartupeļus liek pannā svaigus uzreiz, tāpat bekonu, tad uz sēņu cepšanas brīdi (kad tās ir notīrītas) tauki jau būs iekrājušies bekona pannā, un, kamēr sīpoli ar sēnēm tiks gatavi, arī kartupeļi būs pašā gatavībā.
Es cepu bekonu vispirms, lai man būtu lietderīga iespēja izmantot taukus, kuri iztek no bekona, sīpolu un sēņu cepšanai, jo tiem ir brīnišķīgais kūpinājuma aromāts.
Ja virtuvē ir smaržīgo tauku burciņa, kur iekrājas tauki no brokastu bekoniem, tad var likt lietā tos un dabūt kūpinājuma aromātu pat tad, ja mājās beigušies kūpinātas gaļas krājumi.
Lai gards un baudāms gaileņu laiks!