Bieži vien, lai uzlabotu kādu ēdienu, roka sniedzas pēc sāls vai pipariem. Taču itāļi ir izdomājuši ko labāku par sāli. Viņi ēdienu pārkaisa ar gremolatu. Kas tas par "zvēru un kur tāds dzīvo? Tā ir lieliska ēdienu piedeva, ko katrs pats var pagatavot savā virtuvē. Tikai trīs sastāvdaļas, bet kas par spēku! Gremolata atver ēdiena gardākās un slēptākās garšas nianses, tā liek ēdienam uzplaukt, pastiprina garšu un liek vēlēties papildporciju.
Svaigums, pikantums un garšas pastiprinātājs vienuviet, spēj aizstāt gan sāli, gan sinepes. Brīdī, kad pēc pirmajiem kumosiem šķiet, ka ēdienam kaut kā trūkst, jāpasauc talkā gremolata.
Visciešākā draudzība gremolatai ir ar itāļu virtuves slavenību "osso bucco", ko burtiski iztulkojot varētu saukt par kaulu ar caurumu. Tie ir ilgi sautēti teļa stilba gabali, kas pilnīgai garšas kvintesencei apkaisīti ar gremolatu.
Ar vienlīdz labiem panākumiem šo pētersīļu, citrona miziņas un ķiploku maisījumu var pārbērt jebkuriem siltiem gaļas ēdieniem un mērcēm. Latviešu ierastās kotletes, apkaisītas ar gremolatu, uzreiz iegūs itālisku piesitienu.
Nav liegts šo zaļo, pikanto un svaigo piedevu pārkaisīt arī zivīm vai rīta omletei.
Sastāvdaļas
Sagatavošana
Pētersīļus smalki sakapā.
Ķiploku smalki sakapā vai saspiež.
Citronam norīvē miziņu.
Visu sirsnīgi samaisa kopā un pārkaisa izvēlētajam ēdienam.
Gremolata oriģinālajā versijā ir sīki sakapāti pētersīļi, kas sajaukti ar kapātiem ķiplokiem un citrona miziņām, bet tīri teicama mērce sanāk, ja tam visam pievieno olīveļļu, labi izmaisa, lej burkā un ledusskapī iekšā. Šādi pagatavota gremolata ir ilgspēlējošāka.